Pēc sešām nedēļām mājsaimniecības Latvijā būs spiestas piemēroties brīvā elektrības tirgus prasībām, kas, no vienas puses, sola izvēles brīvību, bet, no otras, – ievērojami dārgāku elektrību nekā pašreiz. Visdramatiskākais cenu kāpums – 45% apmērā – skars tos, kuri elektrību tērē pieticīgi – ne vairāk par 100 kWh mēnesī, un tādu ir gandrīz puse no visām mājsaimniecībām Latvijā. Atbalsts elektrības cenu kāpuma kompensēšanai tiek solīts vienīgi maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.
Tuvāko divu trīs nedēļu laikā mājsaimniecībām ir jāizlemj, vai tās mainīs elektrības piegādātāju un kuru tarifu plānu tās izvēlēsies. Taču arī tādā gadījumā, ja tas netiks izdarīts, bez elektrības neviens nepaliks. Tās mājsaimniecības, kuras nebūs izdarījušas izvēli, elektroenerģiju saņems no esošā elektrības piegādātāja universālā pakalpojuma ietvaros. Tas gan ne vienmēr būs izdevīgākais variants. Elektrības piegādi, tāpat kā līdz šim, visiem lietotājiem nodrošinās Sadales tīkls, izmantojot esošo infrastruktūru. Tas nozīmē, ka nebūs jāpārvelk ne vadi, ne arī jāliek jauni skaitītāji.
21 tarifu plāns
Atļauju tirgot elektrību mājsaimniecībām šobrīd ir saņēmuši seši tirgotāji, taču tikai četri – Latvenergo, Baltcom TV, 220 Enerģija, WIN Baltic – publiskojuši savu piedāvājumu, kopumā piedāvājot 21 tarifu plānu. No tiem 14 tarifu plānos ir fiksēta elektrības cena, bet septiņos tarifu plānos elektrības cena mainās atkarībā no elektrības cenas Nord Pool Spot biržā.
Lai atvieglotu piemērotākā elektrības piegādātāja un tarifu plāna izvēli, divās vietnēs – www.energija24.lv un www.elektroenergija.lv – ir pieejams elektrības kalkulators, kas izskaitļo katrai mājsaimniecībai izdevīgāko piedāvājumu. Taču bez zemākās cenas jāņem vērā arī citi nosacījumi, piemēram, vai būs jāmaksā abonēšanas maksa, kādi norēķinu veidi ir pieejami, uz kādu termiņu ir jāslēdz līgums, vai par tā pirmstermiņa pārtraukšanu būs jāmaksā soda nauda (Swedbank privātpersonu finanšu institūts brīdina, ka līgumsods var būt virs 100 eiro) utt.
Salīdzinot ar pašreizējo Latvenergo tarifu mājsaimniecībām, vislielāko cenu kāpumu brīvā tirgus apstākļos, izmantojot universālo pakalpojumu, piedzīvos mājsaimniecības, kuras elektrību tērē maz un kuras nav ne daudzbērnu ģimenes, ne arī maznodrošinātas. Esot 100 kWh patēriņam, maksa par elektrību gadā pieaugs par 63,12 eiro jeb 45%, savukārt 300 kWh patēriņam – par 105,12 eiro gadā jeb aptuveni 21%.
Fiksētu vai mainīgu cenu?
Elektrības piegādātāji piedāvā arī tarifu plānus, kas balstīti uz Nord Pool Spot biržas cenu. Šobrīd šie tarifu plāni izskatās nepievilcīgāki nekā fiksētās cenas tarifi. Tiesa, pašreizējie aprēķini balstīti uz šābrīža situāciju, taču neviens nezina, kāda elektrības cena šajā biržā būs, piemēram, pēc deviņiem mēnešiem. Līdz ar to pastāv risks, ka elektrības cena var palielināties.
SIA 220 Enerģija tomēr iesaka riskēt un izvēlēties tarifu plānu, kurā elektrības cena tiek noteikta pēc aktuālās biržas cenas. Tā ir publiski pieejama un atklāti parādot, cik patērētājam būs jāmaksā par patērēto elektroenerģiju, kamēr fiksēta elektroenerģijas cena ietverot dažādas slēptas pārdevēja izmaksas un riskus. «Pērkot elektroenerģiju pēc biržas cenas, patērētājs nekad nepārmaksās par elektroenerģijas patieso vērtību. Mēs neiesakām šobrīd slēgt ilgtermiņa līgumus ar fiksētu cenu (piemēram, ar termiņu uz diviem gadiem), jo jau tagad tiek prognozēts elektroenerģijas cenu kritums 2016. gadā. Tas uzskatāmi redzams finanšu tirgus NasdaqOMX mājaslapā, kur elektroenerģijas cena Latvijas zonā 2016. gadam ir par gandrīz 20% zemāka. Tas nozīmē, ka tie klienti, kas šobrīd noslēgs līgumu arī uz 2016. gadu, riskē pārmaksāt, salīdzinot ar patieso elektroenerģijas cenu,» skaidro uzņēmumā.
Piedāvā summēt
SIA Baltcom TV, kas līdz šim elektrību pārdeva komplektā tikai ar televīziju, internetu un telefonu, no 2015. gada 1. janvāra ikvienai mājsaimniecībai Latvijā elektroenerģiju piedāvā kā atsevišķu pakalpojumu. Elektrības gala cena Baltcom tarifos svārstās no 16,20 eirocentiem līdz 16,83 eirocentiem par kWh atkarībā no patēriņa – jo lielāks patēriņš, jo zemāka cena par 1 kWh. Turklāt Baltcom piedāvā summēt vienai personai piederošo īpašumu (piemēram, dzīvokļa, vasarnīcas, garāžas) elektrības patēriņu, tādējādi samazinot cenu par vienu kWh.
Baltcom šobrīd ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kas no 2015. gada 1. janvāra mājsaimniecībām piedāvā pēc starptautiski atzītiem ilgtspējīgas vides standartiem ražoto un sertificēto eko enerģiju. Šīs elektrības cena neatkarīgi no patēriņa ir 14,45 eirocenti par 1 kWh. «Jā, eko enerģija ir mazliet dārgāka, bet, piemēram, ar patēriņu 190 kWh mēnesī rēķins mājsaimniecībai par eko enerģiju būs tikai par 1,52 eiro lielāks nekā rēķins par 190 kWh standarta elektroenerģijas,» ar aplēsēm dalījās Baltcom sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tauriņa.
Izmaiņas izlīdzinātajā maksājumā
Latvenergo piedāvā izmantot izlīdzinātā pakalpojuma priekšrocības, jo tas ļauj par elektroenerģiju ik mēnesi maksāt jau laikus zināmu, fiksētu summu, kas tiek aprēķināta katram lietotājam individuāli atbilstoši vēsturiski vidējam elektrības patēriņam. Taču tiem Latvenergo klientiem, kuri jau izmanto šo norēķinu veidu, jārēķinās, ka pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām, klientiem ar izlīdzināto maksājumu ikmēneša maksājuma summa mainīsies, jo mainīsies elektroenerģijas cena. «Latvenergo nosūtītajos piedāvājumos klientiem, kuri līdz šim izmantojuši izlīdzinātā maksājuma norēķinu metodi, jau ir norādīta pārrēķināta ikmēneša maksājuma summa,» NRA.lv skaidroja Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa. Izlīdzināto maksājumu nevarēs izvēlēties daudzbērnu ģimene vai maznodrošinātie iedzīvotāji, kuriem tiks piemērots aizsargātā lietotāja statuss. Aizsargāto lietotāju grupai būs pieejama tikai norēķinu metode ar rēķinu.
Ilze Šteinfelde
