Oktobrī finanšu kapitāla tirgi turpināja lejupslīdi, kam cieši sekoja arī obligāciju tirgi, kur vērtības samazinājumu varēja novērot teju visos obligāciju segmentos. Snieguma ziņā izņēmums bija Vācijas un Eiropas obligācijas, kas uzrādīja nelielu vērtības pieaugumu. Taču līdz ar to būtiski paaugstinājies teju visu obligāciju segmentu pievilcīgums piedāvātās atdeves ziņā. Ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, ne tik pozitīvi uzņēmumu ienākumi un ASV dolāra nostiprināšanās bija tikai daži no investīciju portfeļu sniegumu izskaidrojošajiem faktoriem.
“Interesantākie” notikumi vērojami ASV obligāciju tirgū
Oktobrī ASV obligāciju tirgū 10 un 30 gadīgu vērtspapīru ienesīgums pieauga par vairāk nekā 30 bāzes punktiem. Līdz ar straujo likmju kāpumu mājokļu tirgū joprojām turpinājies atslābums, pastiprinot arī ASV būvnieku pesimismu, par ko liecināja noskaņojuma indekss zemākajā līmenī kopš gada sākuma. Inflācijas temps septembrī palika nemainīgs pie 3.7 %, taču saskaņā ar tirgus prognozēm ASV tas turpinās bremzēties, nākamgad samazinoties līdz 2.7 %.
Tajā pašā laikā naftas ieguve oktobra pusē pieauga līdz 13.2 milj. barelu dienā no vidēji 12.9 milj. barelu dienā septembrī, kas pozitīvi ietekmēja oktobra rūpniecības datus. Pēc straujā cenu kāpuma septembrī naftas cenas oktobrī samazinājās par vairāk kā 10 %. Tikmēr ASV ekonomikas izaugsmes temps trešajā ceturksnī bijis ārkārtīgi iespaidīgs (+4.9 % gada izteiksmē, kas bija straujākais temps kopš 2021. gada), lielāko lomu spēlējot spēcīgajam patēriņam.
Novembra pirmajā dienā FRS saglabāja procentu likmes 5.25 – 5.50 % diapazonā. Balstoties uz šī brīža tirgus prognozēm, likmju celšanas cikls ir noslēdzies. Vienlaikus tirgus ar vairāk nekā 95 % varbūtību šobrīd ieceno, ka nākamajos 12 mēnešos redzēsim vismaz vienu likmju samazinājumu. ASV akciju indeksu vērtība oktobrī samazinājās, taču to sniegums kopš gada sākuma saglabājas izteikti pozitīvs.
Līdzīga aina arī Eiropas akciju tirgos
Negatīvo fonu papildināja eirozonas biznesa noskaņojums, kas oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2021. gada sākuma, aizvadot pesimisma zonā trešo mēnesi pēc kārtas. Krītot jauno pasūtījumu skaitam, līdzīgs noskaņojums valdīja eirozonas ražotāju vidū. Pozitīvu pārsteigumu uzrādīja eirozonas inflācija, kas oktobrī saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim pie 2.9 % no 4.3 % mēnesi iepriekš. Oktobrī ECB pieņēma lēmumu atstāt procentu likmes nemainīgas (4.0 % depozītiem un 4.5 % refinansēšanai), ieturot pauzi pirmo reizi kopš likmju celšanas maratona sākuma. Lai arī likmju palielināšanas cikls ir noslēdzies, ECB deva signālus, ka likmju samazināšana tuvākajā laikā nav gaidāma. Tirgus gan ECB retorikai nepiekrīt, šobrīd sagaidot, ka pirmais likmju samazinājums varētu būt jau aprīlī.
Neskarti nepalika arī attīstības valstu vērtspapīri. Tas galvenokārt skaidrojams ar notikumiem Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā – investīcijas septembrī samazinājās, noslīdot par 20 % gada izteiksmē, spiežot uz leju arī cenas un pārdošanas apjomus. Vienlaikus Ķīnas prezidents norādīja, ka strauja izaugsmes palēnināšanās un ilgstoši deflācijas riski netiks pieļauti. Lai balstītu izaugsmi, oktobrī tika izziņots ārpuskārtas budžeta deficīta palielinājums par 0.8 procentpunktiem (papildus aptuveni 140 miljardi ASV dolāru). Starptautiskais Valūtas Fonds oktobrī izteica prognozes, ka Āzijā sagaidāms straujš inflācijas kritums, taču tajā pašā laikā plānots, ka izaugsmes perspektīvas būs vājākas. Tikmēr aizvien zemās procentu likmes Japānā ietekmējušas arī vietējās valūtas vājināšanos, kur pirmo reizi kopš 2008. gada viena eiro vērtība sasniegusi 160 jenas. Inflācijai pārsniedzot 2 % mērķi jau vairāk kā gadu, daudzi analītiķi sagaida, ka Japānas centrālā banka varētu ķerties pie masīvo stimulu mazināšanas.
Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
