Izvērtējot notiekošo Latvijas ekonomikā pēdējo gadu laikā, Ekonomikas ministrija norāda, ka konsekventi jāturpina valdības ekonomiskā politika tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, lai sekmētu tālāku Latvijas tautsaimniecības stabilu un ilgtermiņa izaugsmi, saglabātu lata stabilitāti, pakāpeniski mazinātu budžeta deficītu un izpildītu citus priekšnoteikumus, lai 2014. gadā Latvija varētu pievienoties eiro zonai.
Šī brīža galvenie uzdevumi ir veicināt tautsaimniecības konkurētspēju un veidot priekšnosacījumus veiksmīgai pārejai uz augstāku ražošanas līmeni – augstāku produktivitāti, vienlaikus sabalansējot budžeta izdevumus ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Lai turpmāk uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju, izšķiroša loma būs spējai palielināt produktivitāti, tāpēc liela nozīme izaugsmes nodrošināšanai ir galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – konkurētspējai kā starptautiskos, tā pašmāju tirgos.
Tuvākajos gados galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports. Balstoties uz ekonomiskās situācijas analīzi, Ekonomikas ministrijas eksperti 2011. gadā prognozē IKP pieaugumu vismaz 3,5% apmērā, preču un pakalpojumu eksporta apjomu pieaugumu – par 10%, investīciju apjoma palielināšanos – par 18%, nodarbināto skaita pieaugumu – par 2-3 procentiem.
Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību Ekonomikas ministrija gatavo divas reizes gadā, tajā apkopojot informāciju par galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, ārējās tirdzniecības politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu, inovācijas un uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām.
Ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta un kopš 2010. gada sākuma ir atsākusies izaugsme, kuras galvenais dzinējspēks ir ražošana un eksports. Jau sešus ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomi pakāpeniski palielinās. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009. gada nogalē līdz 2011. gada 1. ceturksnim IKP ir pieaudzis par 3,8 procentiem.
Pieprasījuma pieaugums galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un krīzes laikā uzlabotā Latvijas ražotāju konkurētspēja ir pamats straujam eksporta apjomu pieaugumam. Kopš 2010. gada 3. ceturkšņa eksporta apjomi jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Eksporta pieaugums turpinās arī šogad.
Jau 2010. gadā izaugsme bija vērojama visās preču ražošanas un ar eksportu saistītās pakalpojumu nozarēs un pozitīvās tendences turpinās arī 2011. gadā. Eksporta iespēju paplašināšana ir veids, kā nodrošināt ienākumu palielināšanu tautsaimniecībā un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nākotnē.
Kopš 2010. gada otrās puses pakāpeniski stabilizējas situācija arī iekšējā tirgū. Lai arī mēreni, tomēr turpina pieaugt privātais patēriņš. To pozitīvi ietekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības palielinājums un algu kāpums. Tomēr privātā patēriņa straujāku atjaunošanos ierobežo augošās cenas, kā arī pirktspēju mazinošā nodokļu likmju palielināšana. Kopš 2010. gada beigām pakāpeniski pieaug arī investīciju aktivitātes.
2011. gada sešos mēnešos turpināja palielināties patēriņa cenas, ko ietekmēja gan iekšējie, gan ārējie faktori. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt bija cenu kāpumam degvielai un pārtikas produktiem, kas saistīts ar cenu tendencēm pasaulē. Viens no cenu kāpuma iemesliem ir arī nodokļu palielinājums, tarifu kāpums elektrībai un inflācijas gaidas.
