No apkopojuma izriet, ka nebanku kreditēšanas tirgū ir vērojams kopējā kreditēšanas apjoma pieaugums, straujāko attīstību sasniedzot ātro kredītu (interneta un sms) sektoram. Vienlaikus no apkopojuma izriet, ka tieši ātro kredītu jomā ir visaugstākais kredītmaksājumu kavējumu īpatsvars. Tas varētu liecināt par nepietiekamu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu no pakalpojumu sniedzēju puses, kā arī bezatbildīgu aizņemšanos no patērētāju puses. Izvērtējot bezmaksas ātro kredītu tirgu, redzams, ka 44% no bezmaksas izsniegtajiem ātrajiem kredītiem tiek pagarināti, līdz ar to par tiem tiek maksāta kredīta atdošanas termiņa pagarināšanas maksa. 

Informāciju apkopojumam iesniedza 78% no nebanku tirgus dalībniekiem (atsevišķi dalībnieki iesnieguši tikai daļēju informāciju), līdz ar to analīze veikta par šo tirgus daļu.

PTAC nebanku sektora tirgus apkopojums par 2012.gada pirmajiem 3 ceturkšņiem uzrāda, ka vislielākais patērētājiem no jauna izsniegto kredītu apjoms ir patēriņa kreditēšanā (ap 41 milj. latu jeb 40%), ātrie kredīti sastāda 22,6% (ap 23 milj. latu) no izsniegtā kredītu apjoma, bet trešajā vietā ierindojas kredīti pret ķīlu (19% jeb 19,6 milj. latu).

Vērtējot nebanku kreditēšanas jomu iedalījumā pēc kredīta ņēmēju vecuma, ir vērojama tendence, ka gados jaunāko klientu īpatsvars vislielākais ir ātro kredītu sektorā – 42,9% no ātro kredītu ņēmējiem ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Šo tendenci var skaidrot gan ar to, ka ātro kredītu pakalpojumi tiek nodrošināti izmantojot interneta platformas, kuras galvenokārt lieto gados jauni cilvēki, gan to, ka ātro kredītu (īpaši līdz 100 latiem) ir salīdzinoši viegli saņemt arī patērētājiem ar zemu maksātspēju.

Salīdzinot nebanku kreditēšanas sektorus pēc to maksājumu kavējuma rādītājiem, secināms, ka kopējais kavēto līgumu skaits ir liels – 27,2 % (līdz 15 dienām – 6,9% līgumu, no 16-30 dienām – 2,8%, no 31 – 60 dienām – 3,3%, no 61 – 90 dienām 2,7%, bet ilgāk nekā 90 dienu maksājumu kavējums ir 11,5% līgumu). Vislielākais ar kavējumu esošo saistību skaits ir ātro kredītu jomā, kurā tas sastāda 33,3% no visām saistībām.

Satraucošs ir fakts, ka liela daļa – 44% no bezmaksas izsniegtajiem ātrajiem kredītiem tiek pagarināti, līdz ar to patērētāji par šiem kredītiem tomēr samaksā.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa: „No PTAC veiktā apkopojuma un patērētāju sūdzībām izriet vairākas problēmas nebanku patērētāju kreditēšanas jomā, kas atduras pret patērētāju maksātspējas vērtēšanas nepilnībām. Nepieciešamas kompleksas darbības, pilnveidojot normatīvo bāzi, īstenojot uzraudzības aktivitātes un nozaru pārstāvju atbildības apzināšanās, kam seko rīcība. Tas pie kā šobrīd strādājam ir vienotu patērētāju maksātspējas vērtēšanas kritēriju izveide un vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai, tādējādi mazinot bezatbildīgas aizņemšanās veicināšanu patērētāju vidū. Lai gan līdz šim ieguldīts liels darbs gan licencēšanas sistēmas izveidē un uzraudzības darbā, redzam, ka jāturpina strādāt, lai nodrošinātu austāku patērētāju interešu aizsardzību patērētāju kreditēšanas jomā.”

Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa, iepazīstoties ar esošo situāciju nebanku finanšu pakalpojumu tirgū un izanalizējot patērētāju tiesību aizsardzību tajā, šobrīd kā galvenās nepilnības nebanku kreditēšanas tirgū saredz nepietiekamu klientu maksātspējas vērtēšanu, nesamērīgi augstas procentu likmes un citas pakalpojuma izmaksas, kā arī nepietiekamu patērētāju izpratni par uzņemtajām saistībām un iespējamām sekām.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Arī PTAC apkopotie dati liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos. Lai arī kopējais portfelis ir salīdzinoši neliels, tomēr, ņemot vērā vidējo aizdevumu summu, problēma ir reāla un rada nopietnus riskus virknei Latvijas kredītņēmēju, kuri par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem var nonākt ilgtermiņa parādu slazdā. Lai arī, reaģējot uz valsts sektora un mediju aktivitātēm, nozare ik pārdienu nāk klajā ar jaunām pašregulācijas iniciatīvām, regulējums no valsts puses būs daudz stingrāks. Ir jāierobežo ātrās peļņas iespējas uz grūtības nonākušu cilvēku rēķina, tāpēc tiek strādāts pie stingrākām prasībām gan attiecībā uz reklāmu un mārketinga aktivitātēm, gan klientu maksātspējas izvērtēšanu. Tāpat līdzīgi kā mūsu kaimiņvalstī Lietuvā tiks noteikti arī gada procentu likmes maksimālie griesti, lai „bezmaksas” kredīta dēļ cilvēki neattaptos visas savas iedzīves ūtrupē.”

Darba grupā identificētie rīcības virzieni nozares darbības pilnveidošanai:

1. Pastiprināt maksātspējas vērtēšanu, novēršot situācijas, kad aizdevums tiek piešķirts personām, kas nespēj pildīt līguma saistības. Darba grupa strādā pie stingrāka regulējuma izstrādes patērētāju maksātspējas vērtēšanai, tai skaitā obligātai ienākumu un izdevumu vērtēšanai no aizdevuma pirmā lata un bezprocentu kredītiem. EM jau sagatavojusi un 2012.gada 25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi atbilstošus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas tuvākajā laikā tiks iesniegti izskatīšanai MK.

2. Ierobežot bezatbildīgu aizņemšanos veicinošas reklāmas un mārketinga aktivitātes, samazinot spontānas aizņemšanās un tās radīto seku risku. Darba grupā tiek strādāts pie stingrāka regulējuma patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmai, nosakot reklāmai izvirzāmās vispārējās prasības (objektīva un neitrāla), lai novērstu gadījumus, kad reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, piemēram, mudina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību un piemērotību, rada šķietamu iespaidu, ka kredīts ir bez maksas, bez riska vai viegls veids, kā atrisināt finansiālās problēmas; mudina saņemt papildus labumus, sakarā ar kredīta saņemšanu utt.

3. Ierobežot ar kredītu pakalpojumu izmantošanu saistīto izmaksu (kredīta procentu) un parādsaistību pārmērīgu pieaugumu. Plānots ierobežot gada procentu likmes, nokavējuma procentu, sankciju (līgumsoda) un citu maksājumu maksimālo apmēru patērētāju līgumos.

4. Regulāri apkopot detalizētu informāciju par nebanku kreditēšanas tirgu, kas ļautu plānot tā uzraudzību un ātri reaģēt uz nevēlamām tirgus pārmaiņām. Tiek izvērtēts priekšlikums nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam noteikt par pienākumu sniegt PTAC plašāku informāciju par izsniegtajiem aizdevumiem un to atmaksu.

Vienlaikus darba grupā tiek izskatīti tādi priekšlikumi kā līgumsoda kopējā apmēra aprobežojums patērētāju noslēgtajos kreditēšanas līgumos; aizliegums izsniegt kredītu ātrāk kā 12 – 24 stundas pēc tam, kad patērētājs veicis kredīta pieprasījumu, nosakot pienākumu kredīta devējam pēc minētā termiņa paiešanas saņemt atkārtotu patērētāja apstiprinājumu kredīta vajadzībai; nokavējumu procentu ierobežošana; kā arī dubulto sankciju nepieļaujamība. Darba grupai detalizēti priekšlikumi un nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos jāsagatavo līdz š.g. 1.aprīlim.

Savukārt PTAC 2013.gada pirmajā pusgadā plāno izstrādāt vadlīnijas patērētāju maksātspējas izvērtēšanai un vadlīnijas par godīgu un atbildīgu komercprakses īstenošanu patērētāju kreditēšanas jomā.

Kā zināms, 2013.gada 5.februārī Ekonomikas ministrijā tika izveidota darba grupa patērētāju kreditēšanas jomas regulējuma pilnveidošanai ar mērķi līdz 2013.gada 1.aprīlim izstrādāt detalizētus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. Darba grupā ietilpst valsts iestāžu (EM, FM, FKTK, LB, VID, PTAC), kreditēšanas nozares (LDDK, Latvijas Nebanku Kreditētāju asociācija, Latvijas Ātro kredītu devēju asociācija, Latvijas lombardu asociācija, Latvijas Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācija, Latvijas komercbanku asociācija, Latvijas Līzinga devēju asociācija), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas un Latvijas Kredītņēmēju Apvienības pārstāvji.
ātrie kredītiBaiba VītoliņaDaniels Pavļutsnebanku kreditēšanas pakalpojumiPTAC