No Igaunijā pērn bankrotējušās pūļa finansēšanas platformas “Envestio” aptuveni 14 miljoni eiro nonākuši līdz Latvijas uzņēmumiem. No tiem tagad tos mēģina atgūt naudu zaudējušie investori. Lai arī lielākā daļa kredītu saņēmēju ir maz zināmi, to vidū ir arī tādas pazīstamas personas, kas saistītas ar apsardzes biznesā reiz ietekmīgo uzņēmēju Mārtiņu Tenbergu, kokrūpnieku Uldi Mierkalnu un loģistikas jomā strādājošo Eduardu Slobinu, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Jau vairākas pūļa finansēšanas platformas, kuras veidojuši Latvijas iedzīvotāji, bet reģistrējuši Igaunijā, pazudušas, atstājot investorus neziņā par iespējām kādreiz atgūt ieguldīto naudu. Vienai no tām – “Envestio” lielākā daļa piesaistīto ieguldījumu nonāca Latvijas uzņēmumos, bet atpakaļ tie nav atdoti.
Aptuveni divus miljonus eiro no “Envestio” saņēma “MP finance”, kas ir reģistrēta Bolderājas tirgū un vāca naudu dzīvojamās ēkas renovācijai Aristīda Briāna ielā. Uzņēmums ēku atjaunoja, gandrīz visus dzīvokļus pārdeva un tagad tiek likvidēts.
Tostarp “Envestio” portfelī bija arī vairāki citi nekustamo īpašumu projekti, kuri joprojām nav pabeigti un arī kredīti nav atdoti, tai skaitā projekti, kurus grasījās īstenot “Baltic Real Estate Holding”, “LVR”, “SPADE” un “Tukuma māja”.
“Tukuma māja” vēlējās īstenot uzreiz divus projektus. Raidījums vēsta, ka uz zemes gabala, kas iepriekš piederēja bijušajam Valsts prezidentes apsardzes dienests darbiniekam, uzņēmējam Mārtiņam Tenbergam, “Tukuma māja” iecerējusi uzcelt ekskluzīvu savrupnamu. Vēlāk par zemes īpašnieci kļuva Tenberga sieva Diāna Kubasova-Tenberga. No viņas arī uzņēmums “Tukuma māja” par pusmiljonu eiro zemes gabalu nopirka.
“Tukuma māja” 2019. gada nogalē nopirka vēl vienu zemes gabalu blakus. Bet ne vienā, ne otrā nekādu kustību pašlaik nemana.
Kā raidījumam skaidro “Tukuma mājas” valdes loceklis, Tenberga brālis Jānis Tenbergs, projekts tiks turpināts, tiklīdz no uzņēmuma būs noņemta aizdomu ēnu: “Ievērojot publisko skandālu, kā arī vairākās valstīs sāktās kriminālizmeklēšanas par aizdevēja darbību, projekta tālāka īstenošana ir tieši saistīta ar izmeklēšanas rezultātiem. Konkrēti attiecībā uz “Tukuma māja” šobrīd tiek pārbaudīts, vai projekts patiešām ir reāls un īstenojams. Tāpēc mūsu darbs šobrīd ir vērsts tieši uz šo apstākļu pierādīšanu.”
Izmeklēšana par “Envestio” bankrotu ir ierosināta arī Latvijā, un šī gada pirmajās dienās Valsts policija abiem īpašumiem Vikingu ielā uzlikusi arestus.
Jāatzīmē, ka citā lietā Jānim Tenbergam tiesa pirmajā instancē piespriedusi cietumsodu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu no valsts 2,5 miljonu eiro apmērā, vadot koģenerācijas staciju “Tukums DH”.
Kā liecina Uzņēmumu reģistra dati, patiesie labuma guvēji energostacijā ir cits bijušais prezidenta apsargs Mareks Varnelis un partijas “Latvijas attīstībai” viens no lielākajiem ziedotājiem – kokrūpnieks Uldis Mierkalns.
Mierkalna uzņēmums “KUBIT”, caur kuru viņam pieder 24,99% daļas “Tukums DH”, noliedz, ka tas būtu piedalījusies koģenerācijas stacijas saimnieciskajā darbībā. Raidījumam tiek norādīts, ka “SIA “KUBIT” vienmēr ir bijis pasīvs mazākuma akcionārs un nekad nav piedalījies uzņēmuma vadīšanā, nav bijis pārstāvēts ne valdē, ne padomē, tam nav arī bijusi nekāda veida sadarbība ar SIA “Tukums DH”, tas nav saņēmis jebkādus līdzekļus no SIA “Tukums DH”.
Mierkalns, pretēji reģistros minētai informācijai, neuzskata sevi par labuma guvēju “Tukums DH”, bet drīzāk kā zaudētāju un cietušo visā, kas noticis ar “Tukums DH”.
Arī Tenberga vadītā “Tukums DH” saņēmusi naudu no “Envestio”, un tās īpašnieku kapitāldaļas tagad ieķīlātas par labu “Envestio”.
“Tukums DH” teritorijā ar šķeldas žāvēšanu nodarbojas vēl viens Igaunijas platformas aizņēmējs “Rietumu enerģija”.
Lai gan Tenbergs apgalvo, ka viņa vadītajiem uzņēmumiem vēl nav pienācis naudas atmaksas termiņš, “Envestio” maksātnespējas administratora pārstāvis pauž pretējo. Kopumā “Envestio” platformai Latvijā ir 24 parādnieki, no kuriem administrators mēģina naudu piedzīt.
Raidījums vēsta, ka no “Envestio” naudu saņēmuši arī tādi uzņēmumi kā “K10” un “Ausekļa 9”, kas pārvalda daudzdzīvokļu māju Rīgā. Tajās caur citu kompāniju patiesais labuma guvējs ir advokāts Mārtiņš Kvēps. Viņš ir gan Jāņa Tenberga aizstāvis OIK krimināllietā, gan agrāk sadarbojies ar Mārtiņa Tenberga apsardzes firmu “TM security”.
Arī Kvēps “De facto” sākotnēji noliedza jebkādu abu uzņēmumu saistību ar Tenbergiem, vēlāk norādot, ka aizņēmumu mantojis no iepriekšējiem īpašniekiem un solīja naudu “Envestio” atdot.
Caur “Envestio” līdzekļus vāca ne tikai nekustamajiem īpašumiem. 3,5 miljonus eiro saņēma loģistikas nozares uzņēmējam Eduardam Slobinam piederošas kompānijas – “SRR”, “WTS”, “Zelta jumts”, “Transports nomai”. Savukārt kāda cita firma ar nosaukumu “Dreimanis” gribēja sākt grants un dolomīta karjeru izstrādi. Naudu izlietoja tehnikai, kuru neviens nav redzējis.
Policija nekādus komentārus par izmeklēšanu “Envestio” sakarā LTV raidījumam nesniedza.
Zināms, ka kopējās Latvijas uzņēmumu saistības pret “Envestio” ir teju 14 miljoni eiro.
Saprotams, ka šie darījumi liek uzdot jautājumus par to, vai tas viss iepriekš nav ticis organizēts īpaši vienojoties un bankrotējušās investīcijas platformas “Envestio” līdzekļi jau iepriekš nebija paredzēti Tenberga, Mierkalna un Slobina uzņēmumiem. Tāpēc nebūtu pārsteigums, ja prokuratūra izvēlētos šīs sakritības pārbaudīt.
Kā zināms, Krimināllikuma 177. panta 3. daļa par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās konfiskācijas.
Tieslietas.lv
