Valdība šonedēļ apstiprinājusi LM izstrādāto ziņojumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu atsākšanu 2012. gadā. Dokumentā secināts, ka reģistrētā bezdarba līmenis turpmākajiem gadiem tiek prognozēts augstā līmenī, jo pakāpeniska ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniegs pozitīvu ietekmi uz darba tirgus attīstību un bezdarba līmeņa samazinājumu tikai ar zināmu laika nobīdi un tas notiks samērā lēni. Arī Eiropas Komisija ir publiskojusi bezdarba līmeņa prognozes Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbilstoši tām šā gada vidējais bezdarba līmenis Latvijā varētu būt 17,7%, 2012. gadā – 16,2%. Latvijas prognozes ir nedaudz uzmundrinošākas, un tik augsts bezdarba līmenis vairs netiek prognozēts – LM norāda, ka vidējais reģistrētā bezdarba līmenis šim gadam tiek prognozēts 14%, nākamajam gadam – 13,5%, 2013. gadam – 11% un 2014. gadam – 9,5%. Līdz ar to arī nodarbināto personu skaits tuvākajos gados nepieaugs strauji, piemēram, šogad tas varētu pieaugt tikai par 14,2 tūkstošiem cilvēku, kas, pastāvot 150 000 bezdarbnieku armijai, ir niecīgs skaitlis, raksta NRA.lv.
Darba tirgus situācija Latvijā neuzlabojas tik strauji, lai varētu apgalvot, ka nav nepieciešami papildu ieguldījumi bezdarbnieku atbalstam, jo ir novērojama bezdarbnieku dzīves apstākļu pasliktināšanās, secina LM. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc ministrija nolēmusi atjaunot tādu programmu kā pagaidu sabiedriskie darbi, kuri pēc būtības maz atšķiras no simtlatnieku programmas, izņemot atsevišķus nosacījumus.
Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties reģistrēti bezdarbnieki (vismaz pusgadu), kuri nesaņem pabalstu vai pensiju. Līdzīgi kā simtlatnieku gadījumā, arī algotajos darbos cilvēki strādās darba vietās, kas sniedz sabiedrisko labumu, ārpus uzņēmējdarbības. Tomēr atšķirība ir tāda: lai iesaistītos darbā, galvenais kritērijs nebūs tikai rindas kārtība, to noteiks arī pašvaldību sociālo dienestu izvērtējums. Tas nozīmē, ka katra pašvaldība varēs noteikt kritērijus, kādām mērķa grupām atbalsts sociālo problēmu risināšanā būtu nepieciešams prioritārā kārtā. Vismaz teorētiski LM plāno primāri aktivizēt to sabiedrības daļu, kas jau ir vērsusies sociālajā dienestā pēc palīdzības. Pašvaldības gan nevarēs noteikt tādus kritērijus, pēc kuriem atsevišķi bezdarbnieki vispār varētu tikt izslēgti no rindas.
Līdzīgi kā simtlatniekiem, arī šīs programmas mērķis nav radīt pastāvīgas darba vietas, bet gan dot iespēju bezdarbniekiem pašiem sev nodrošināt minimālus iztikas līdzekļus.
Šovasar valdība jau pieņēma lēmumu par papildu finansējumu algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem 2012.–2013. gadā. Kopumā šajos divos gados būs nepieciešams 23,1 miljons latu (finansējums būs no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta). Par šo naudu pagaidu darbu divos gados varēs nodrošināt gandrīz 50000 bezdarbnieku.
Tomēr vēl līdz šā gada beigām turpinās simtlatnieku programma, kurā strādājošie bezdarbnieki gan saņem vairs tikai 80 latu stipendiju. Pētījumā par simtlatnieku programmu atzīts, ka «saņemtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā, un pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos». Lielai daļai ģimeņu stipendija ir bijis vienīgais iztikas avots.
