Lai arī tiek uzskatīts, ka omikrons izraisa mazāk komplikāciju nekā iepriekš valdošais delta paveids, bīstamība ir apstāklī, ja ir kādas citas saslimšanas vai riska faktori, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Ģirts Briģis.

“Šķiet, ka apstiprinās tas, ka omikrons, salīdzinot ar deltas variantu, dod mazāk komplikācijas, nedod šos smagos plaušu karsoņus. Nevarētu tāpēc teikt, ka tas ir nieks un pāries, un nav jāuztraucas. Omikrons kopā ar citām slimībām var būt ar ļoti nopietnām sekām,” norādīja profesors.

Pēc viņa teiktā, puse no inficētajiem ir bērni un jauni cilvēki: “Omikrons līdz vecākiem cilvēkiem īsti tā nav aizgājis vēl. Ir bažas par to, kas notiks, kad omikrons sasniegs vecākus, nevakcinētus cilvēkus.”

Jautāts, kā veicināt senioru vakcināciju pret Covid-19, Briģis teica, ka vislabāk to varētu panākt ģimenes ārsti ar individuālu pieeju saviem pacientiem: “Vakcīnas noteikti savu pozitīvo efektu dod. Ļoti iespējams, ka tieši vieglo slimības gaitu kopumā populācijā nosaka tas, ka daudzi cilvēki ir vakcinējušies. Zemēs, kur vakcinācijas aptvere ir laba, tur arī šo smago slimības gadījumu ir mazāk.”

“Šobrīd vairs nevis valdība veido ierobežojumus, bet vīruss ir nolēmis ņemt to lietu savās rokās un veikt korekcijas. Straujās saslimstības dēļ, karantīnas dēļ dažādas institūcijas ir spiestas savu darbību pārtraukt, jo ļoti daudzi cilvēki slimo,” uzsvēra Briģis.

Pēc viņa teiktā, tas stratēģiskais uzdevums ir nevis novērst infekciju, tas nav iespējams, bet panākt, lai dažu dienu laikā puse no visiem cilvēkiem nesaslimtu, jo tas radītu sabrukumu daudzās mūsu dzīves sfērās: “Šobrīd, kad līkne iet augšā, ir pamats saglabāt sarkano/zaļo režīmu.”