Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību. Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.
Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.
Līdz ar mežizstrādes straujo pieprasījuma kāpumu, vēl vairāk jāpievērš uzmanība mežizstrādātāju trūkumam nozarē – ir izveidojies “pudeles kakls” tieši izstrādes sektorā. Cirsmu piedāvājums ir liels, bet zāģēšanas un pievešanas pakalpojumu pieejamība sarūk, un ir zāģētavas, kurām apaļkoki pietrūkst. Līdz ar to cenas cirsmu izstrādei ir sasniegušas jaunus augstumus. Tomēr sezonai raksturīgi, ka rudens laikapstākļi var ieviest izmaiņas, jo daudzas meža teritorijas var nebūt sasniedzamas izstrādei lietus un mitruma dēļ. Tādējādi konkurence mežizstrādātāju vidū var palielināties sausākos apvidos, kas varētu ietekmēt pakalpojuma un līdz ar to augošu koku jeb cirsmu gala cenu pozitīvi.
Skujkoku zāģbaļķu cena pēc krituma lēnām paaugstinās
Augusta sākumā bija novērojams cenas kritums, resnā egles un priedes zāģbaļķa zemākajai cenai sasniedzot attiecīgi 92 un 95 eiro kubikmetrā. Noliktavās izveidojusies, faktiski, mākslīgi radīta pārprodukcija. Cena sāka kāpt, tiklīdz noliktavas sāka tukšoties. Augusta izskaņā resnā egles zāģbaļķa cena vidēji Latvijā pakāpās līdz 99.38 eiro kubikmetrā, augstākajā punktā sasniedzot 115 eiro kubikmetrā. Savukārt priedes resnā zāģbalķa cena vidēji Latvijā paaugstinājās līdz 107.31 eiro kubikmetrā, augstākajā punktā sasniedzot 115 eiro kubikmetrā, kas ir pieaugums vidēji par teju 7 %. Lielākais kāpums novērojams tievā jeb skujkoku sīkbaļķa segmentā, kur eglei cena pakāpusies no 68.38 līdz 81.68 eiro kubikmetrā, kas ir pieaugums par 19 % mēneša laikā.
Eiropas tirgū trūkst granulu, kas veicina malkas cenu kāpumu
Malkas cena nepiedzīvo tik strauju kāpumu kā iepriekšējos periodos, bet cena turpina pakāpeniski augt. Vasaras laikā apses malkas cenai palielinoties par 25 % Latvijā – no 60 eiro kubikmetrā maija beigās līdz 75 eiro kubikmetrā augusta beigās.
Krievijas agresijas rezultātā izraisītais papīrmalkas deficīts Skandināvijā paaugstina cenas Latvijā
Papīrmalkas cenas kāpums Latvijā saistīts ar iztrūkumu Eiropā, piemēram, Somijas tirgū, kas ir viena no pasaulē lielākajām kartona un tipogrāfijas papīra ražošanas valstīm.
Bērza cena gandrīz nemainīga
Bērza finierkluču vidējā cena augustā saglabājās iepriekšējā mēneša cenas robežās, kāpums ir ļoti neliels.
Savukārt bērza taras cena kopš jūlija sākuma paaugstinājās no 125 līdz 130 eiro kubikmetrā.
