Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauž neizpratni par ģimenes ārstu rīcību, norādot, ka valdībai arī nav iespēju piekāpties ģimenes ārstu prasību priekšā.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Kučinskis norādīja, ka tādā gadījumā ģimenes ārstiem būtu radītas priekšrocības un lielāks finansējums salīdzinājumā ar citiem mediķiem, kas nestreiko. Tomēr trešdien gaidāmo akciju viņš vērtē pozitīvi.
Runājot par streika komitejas aicinājumu ārstiem trešdien sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus vismazāk aizsargātajiem pacientiem – trūcīgajiem, pensionāriem, bērniem, Kučinskis to vērtēja pozitīvi, norādot, ka “tas ir labi, ka atzīst, ka pacients ir primārais.”
Vienlaikus viņš pauda neizpratni par kādu vilcināšanos valdības darba kontekstā ģimenes ārsti runā, jo sarunas ir notikušas.
Vaicāts, kādēļ valdībai ir izdevies vienoties ar Latvijas lauku ģimenes ārstu asociāciju par streiku pārtraukšanu, taču ar Latvijas ģimenes ārstu asociāciju, kas ir streika pieteicēja un rīkotāja, nav izdevies, viņš atteica, streikotājiem palīdz advokāts, kas stāsta, kā streikā rīkoties.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) tomēr neplāno atkāpties no savām prasības un pagaidām streiku pārtraukt neplāno.
Pagājušajā nedēļā tikšanās laikā ar premjeru Māri Kučinski, LGĀĀ pārrunāja streika prasības un secināja, ka asociācija tomēr neesot sagaidījusi vienošanos par kapitācijas naudas pieaugumu. LĢĀA negrasās atkāpties no savām prasības – palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.
Paziņojumā medijiem LĢĀA norādīja, ka, izskatot Kučinska priekšlikumus, Streika komiteja nolēma neparakstīt piedāvāto vienošanos, to pamatojot ar vienošanās projektā neietvertajiem priekšlikumiem par streika svarīgākajām prasībām.
Jau vēstīts, ka sākot no 3.jūlija vairāk nekā 650 ģimenes ārsti sākuši beztermiņa streiku.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Foto: Valsts kanceleja
