Valda Dombrovska pēc kārtas otrās valdības pirmās simts dienas ir pagājušas, turpinot iepriekš sāktos darbus. Jaunrade ir bijis mēģinājums izveidot plašu politisko spēku koalīciju, kas neizdevās.
Preses konferencē premjeram tika uzdots tradicionāls jautājums, ar kādu atzīmi viņš novērtētu katra ministra darbu, kā arī jautājums, ko Latvijas apstākļos var uzdot katru dienu – vai šī valdība nostrādās līdz pilnvaru beigām un vai nekritīs kāds ministrs? Nevajadzētu aizmirst vissvarīgāko – jau nākamgad Latvijai jāsāk atdot pasaulē aizņemtā nauda, ar ko valsts vilkta ārā no krīzes. Tiktāl, ka visi starptautiskie reitingi ir no mīnusiem pārtapuši stabilos vai ar plusa zīmi, raksta LV.LV.
Preses konferencē par valdības pirmajām simts dienām premjers sagrupēja situācijas atskaites punktus un nākotnē iezīmētos darba virzienus. Vaicāts par šo 100 dienu labāko darbu un lielāko neveiksmi, Valdis Dombrovskis nosauca budžetu. Svarīgi, ka 2011. gada budžets tika pieņemts savlaikus, lai gads nebūtu jāuzsāk ar 1/12 no iepriekšējā gada budžeta. Par neizdarīto atzīts – ar šo budžetu nav izdevies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuri tagad prasa atrast vēl papildu 50 miljonus latu konsolidācijai.
Gada laikā maksātnespējas riski no finanšu tirgus viedokļa Latvijai ir būtiski mazinājušies. 2009. gadā šāds risks tika vērtēts kā ļoti augsts, tagad tas ir būtiski samazinājies un pēdējās dienās ir pat zem Lietuvas līmeņa. Visas kredītreitingu aģentūras ir Latvijai mainījušas nākotnes novērtējumu no negatīva uz stabilu, “Standard&Poor” ir palielinājusi arī pašu kredītreitingu. Tas nozīmē arī labāku kredītu pieejamību uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Valdība strādājusi arī pie eksporta tirgu paplašināšanas, fiskālās disciplīnas principu iedzīvināšanas, valsts enerģētiskās drošības nostiprināšanas, sniegusi atbalstu mikrouzņēmumu programmas darbībai. Panākts arī gāzes piegādes cenu samazinājums no šā gada 15% apmērā. Latvija ir viena no pirmajām dalībvalstīm, kas uzsākusi darbu pie Norvēģijas finanšu instrumenta apguves.
Par budžeta starta pozīcijām – nesasteigt bija pareizi
Premjers atgādināja par pērn pavasarī sāktajām diskusijām un prasību iespējami ātri nākt klajā ar pēcvēlēšanu gada budžeta projektu. Situācija ar iekšzemes kopprodukta attīstību rāda, ka projekta izstrādes grafiks attaisnojies, jo ekonomikas attīstības prognozes ceturksni no ceturkšņa ir būtiski uzlabojušās, līdz ar to samazinājās nepieciešamās konsolidācijas apjoms. 2010. sākumā tika lēsts, ka tie būs 400 un vairāk miljoni latu, budžetā apstiprinātā konsolidācijas summa ir daudz mazāka – 288 miljoni latu.
ES fondi – ekonomika sildīta straujāk
Pagājušogad ir ievērojami pasteidzināta Eiropas Savienības struktūrfondu apguve. Dati par maksājumiem finansējuma saņēmējiem liecina: finansējuma apjoms, salīdzinot ar 2008. gadu, ir ievērojami pieaudzis, un 2010. gadā fondu apguve ir bijusi straujāka nekā 2009. gadā. Pagājušajā gadā no ES fondiem veikti maksājumi gandrīz pusmiljarda latu apmērā. Tā ir reāla nauda, kas ir iepludināta ekonomikas sildīšanas pasākumos, piebilst premjers.
Bezdarbs – ir un būs problēma, kam jārod risinājumi
Bezdarbs, kaut arī ar tendenci samazināties, joprojām saglabājas augstā 14,3% līmenī. Papildus tiem pasākumiem, kas veikti jau 2009. gadā, piemēram, ieviesta kuponu sistēma bezdarbnieku apmācībai pēc principa, ka nauda seko bezdarbniekam, kas ļauj pašam bezdarbniekam izvēlēties apmācības, kuras viņš uzskata par lietderīgām, ir arī vairāki jauni pasākumi, tostarp lai mazinātu jauniešu bezdarbu. 2010. gadā bezdarba problēmu risināšanai tika piešķirti lielāki līdzekļi. Šogad, bezdarbnieku skaitam samazinoties, arī finansējums tiek samazināts.
Vienlaikus ar bezdarba samazināšanas pasākumiem, kas ir būtiskākā Latvijas sociālā problēma, turpināsies darbs pie sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanas.
Ārpolitika
Plašā diapazonā var skatīties uz ārpolitikas jautājumiem. Tajā kā padarītais iekļauts gan paveiktais, gatavojoties nākamajai finanšu perspektīvai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu lauksaimniecībai, gan līdzdalība dažādos reģionālajos projektos. Latvija turpina attīstīt nemilitāro kravu pārvadājumus uz Afganistānu (ziemeļu distribūcijas ceļš, kur Latvija ir uzņēmusies vadošās valsts statusu). Premjers uzskata: janvārī notikušas pirmās ārpolitikas debates Saeimā rosinās sabiedrībā aktīvāku diskusiju par ārpolitikas norisēm. V. Dombrovskis ekonomiskajā redzējumā ietver arī Valsts prezidenta pirmo vizīti Krievijā – vizītes praktiskā rezultāta dēļ, jo beidzot ir parakstīts sen gaidītais līgums par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas, ko bizness prasījis jau daudzus gadus.
Strukturālās reformas – apnicīgi, bet jādara
Pie izdarītā valsts pārvaldes lietu sakārtošanā valdības vadītājs nosauc tiesnešu, prokuroru un pašvaldību darbinieku iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā. Ir sagatavota virkne normatīvo aktu, lai paātrinātu tiesvedības procesus.
Valdības 100 dienu veikumā ietilpst divas rezultatīvas reformas valsts pārvaldē – arhīvu sistēmas reorganizācija, 17 arhīvus apvienojot vienā, un Autotransporta inspekcijas reorganizācija, to pievienojot Valsts policijai.
Saskaņā ar civildienesta optimizācijas plānu, Latvijas mērķis ir nonākt līdz valsts pārvaldei, kas skaitliskā izteiksmē būtu ne vairāk par 8% no kopējā strādājošo skaita. 2010. gadā, salīdzinot ar 2008. gada vidējo rādītāju, pārvaldē nodarbinātu skaits ir bijis vidēji par 24% mazāks. Līdzīgas tendences ir arī pārskatā par atalgojumu valsts pārvaldē. 2008. gadā vidējais atalgojums valsts pārvaldē nodarbinātajiem bija 585 lati mēnesī, pagājušajā gadā – 458 lati.
Strukturālo reformu plānos būtiskākie virzieni jau iezīmēti, atgādina premjers – gan attiecībā uz administratīvo šķēršļu samazināšanu, gan vienas pieturas aģentūras ieviešanu, e-pārvaldes un e-pakalpojumu plašāku ieviešanu valsts pārvaldē. Reformas jāturpina arī citās jomās.
“Par to notiek diskusijas arī koalīcijā, vērojama tendence strukturālās reformas atlikt, neīstenot vai kā citādi, jo, protams, ka visi pasākumi, reformas bieži vien ir nepopulāras un vienkāršāk ir teikt, ka neko nepieļaus. Tā būtu tuvredzīga politika,” komentē premjers.
Turpināsies arī funkciju auditi, lai redzētu turpmāko ietaupījumu iespējas valsts pārvaldē.
KNAB sakārtos
Interesentiem par situāciju ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, premjers skaidro, ka, “neraugoties uz visiem konfliktiem, KNAB turpina darbu un nesenie notikumi ar Vaškeviča aizturēšanu norāda, ka KNAB nav zaudējis savu rīcībspēju”. Ģenerālprokuratūra ir atzinusi, ka viņa rīkojums atcelt KNAB vadītāja Normunda Vilnīša reorganizāciju atzīts par tiesisku.
Premjers cer, ka “tas palīdzēs atrisināt situāciju, kāda izveidojusies ar samudžināto KNAB struktūru, kāda diemžēl tika veidota Vilnīša kunga reorganizācijas rezultātā”. Acīmredzot būs nepieciešami arī grozījumi normatīvajos aktos, kas skaidri noteiktu arī KNAB vadītāja disciplināratbildību. “Pašreiz normatīvā bāze ir nepilnīga, esmu arī saņēmis prokurora brīdinājumu, ka premjeram nav disciplinārās varas pār KNAB priekšnieku,” atzīst V. Dombrovskis.
Vēl 50 miljonu konsolidācija – ar domu par nākamo gadu
Šim gadam pieņemtajā budžetā 5,4% deficīts ir zemāks par Latvijas stabilizācijas programmā noteikto mērķi – 6%, tāpēc nevar pārmest, ka valdība sarunās ar aizdevējiem būtu bijusi neprasmīga. Taču aizdevēju papildu prasības – atrast vēl 50 miljonus latu, visticamāk, ir aizdevēju vēlme panākt, lai Latvijai 2011. gada budžets vienlaikus nodrošina pietiekami lielu ietekmi uz 2012. gada budžeta konsolidāciju un samazinājumu, uzskata premjers. Jo nākamgad deficīts jau nedrīkstēs pārsniegt 3% no IKP, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus.
Tāpēc ir svarīgi pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, kamēr vēl darbojas starptautiskā aizdevuma programma, lai tajā brīdī, kad programma beidzas, likums jau būtu spēkā un budžets tiktu veidots atbilstoši šim likumam.
Rīcības plāns būs nākamnedēļ
Pēdējās dienās eksperti ir pamanījuši, ka valdība strādā bez rīcības plāna. Kāpēc tā, atbildot uz LV.LV vaicāto, premjers paskaidroja, ka rīcības plāns ir izstrādāts un ar attiecīgajiem ministriem arī saskaņots. ZZS kolēģi vēlējušies vēl vienu papildu diskusiju, kas notiks nākamās nedēļas sākumā. Acīmredzot nākamajā valdības sēdē rīcības plāns būs darba kārtībā.
Savukārt Finanšu ministrija jau gatavo priekšlikumus, kā tiks atmaksāts starptautiskais aizdevums, jo pirmās aizdevuma summas jāsāk atdot nākamajā, 2012. gadā. Valdība ir samazinājusi aizņemšanās tempu un apjomu. Iespējams, visa 2008. gadā valsts bankrota novēršanai aizrunātā summa – 7,5 miljardi eiro – nebūs nepieciešama.
Ministriem atzīmes neliek, un valdības galu neparedz
Pašreiz koalīcijas partneri jau ir panākuši vienošanos par pusi no konsolidācijai nepieciešamās summas. Ministru prezidents uzsver: paredzamais 5% atalgojuma samazinājums valsts pārvaldē vai 1% strādājošo samazinājums pilnā mērā attiecas uz visām ministrijām. “Ir svarīgi saprast, ka valsts budžeta konsolidācija ir valdības kopīga atbildība, tā nav viena vai otra ministra atsevišķa atbildība, un, veicot konsolidāciju, viens vai otrs ministrs netiek vainots.”
Premjers nepiekrīt, ka problēmas (kādas pa laikam izskan par nesaprašanos koalīcijā) rodas no ministriju sadalījuma starp partneriem – ZZS un “Vienotību”. Drīzāk problēma esot tāds kā atslābums vai politiskās gribas trūkums no ZZS puses – turpināt īstenot strukturālās reformas, tai skaitā izglītībā, augstākajā izglītībā, citas reformas.
“Bet apstāties mēs nevaram. Apstāties valstij sanāks dārgāk. Valstij ekonomiskās stabilizācijas programma ir jāturpina un sekmīgi jāpabeidz, kas ir arī šie 2011. gada budžeta grozījumi un 2012. gada budžets, kas ir arī pēdējais, kurā būs jārunā par fiskālo konsolidāciju,” uzsver valdības vadītājs.
Ministru prezidents, rosināts komentēt sadarbību ar ZZS un iespēju nomainīt koalīcijas partneri, klāstīja: “Ar ZZS arī iepriekš bija sadarbība, kad tie bija vieni no stabilākajiem un prognozējamākajiem koalīcijas partneriem. Laikā, kad Tautas partija izdomāja aiziet no valdības un līdz vēlēšanām startēt no opozīcijas, ZZS palika un turpināja darbu. Pašreiz, salīdzinot ar iepriekšējo valdību, ir mainījusies retorika, ZZS kļuvusi tā kā agresīvāka un ar daudzām lietām it kā neapmierinātāka.” Taču, kā piebilda premjers, vienošanās, kuras nepieciešamas, vienmēr ir panāktas un arī “tagad virzāmies uz papildu konsolidācijas pasākumiem 2011. gada budžetā”.
Lūgts pēc simts dienu kopdarba salikt atzīmes ministriem, premjers šo pienākumu atvēlēja ekspertiem, kas “to izdarīs objektīvāk un precīzāk”. Savukārt vaicāts, vai viņš pieļauj kāda ministra nomaiņu un vai valdība nostrādās visus četrus gadus, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis bija ierasti lakonisks: “Uzstādījums ir nostrādāt visus četrus gadus, pašreiz jautājumu par ministru nomaiņu darba kārtībā nav.”
Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV
