To premjers apstiprināja arī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ziņo LETA. Ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta provizoriska vienošanās, kas ļaus Latvijai ST spriedumu pensiju lietā izpildīt uz šā gada budžeta deficīta rēķina.
Tā kā iepriekšējā vienošanās ar aizdevējiem paredzēja veidot 2010. gada budžetu ar maksimums 8,5% deficītu no iekšzemes kopprodukta, bet budžets tika apstiprināts ar 7,5% deficītu, tad nepieciešamie līdzekļi, lai pensijas tiktu izmaksātas pilnā apmērā, tiks ņemti no šīs starpības. Jau otrdien, 12.janvārī, apstiprināšanai valdībā plānots virzīt nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu un papildināto saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju. Premjers uzsvēra: ja viss noritēs gludi, tad pilnas pensijas varētu tikt izmaksātas jau no 1. februāra.
Iepriekš premjers nebija pārliecināts, ka jau no februāra pensionāri varētu saņemt pensijas pilnā apmērā. Labklājības ministrija atzīst, ka tehniski ir iespējams pensijas maksāt no 1. februāra un tam nav nepieciešami nekādi likuma grozījumi. Ieturējumi no pensionāru pensijām būtu jāizbeidz jau februārī, jo nav loģiski vēl vienu mēnesī ieturēt daļu pensijas un pēc atmaksāt. Lai pensijas izmaksātu pilnā apmērā jau no februāra, nekādi likuma grozījumi nav nepieciešami, jo Satversmes tiesa ir atcēlusi likuma normas, kas paredz ierobežojumus un tie vairs nav spēkā. Tiesa, Satversmes tiesa spriedumā raksta, ka ierobežojumi ir jāizbeidz vēlākais līdz 1. martam, kas valdībai dod vēl laiku visu apsvērt.
Šāgada sociālajā budžetā nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi, ja pensiju atkal sāk maksāt pilnā apmērā – 110,9 miljoni latu, savukārt, lai atmaksātu pensionāriem pienākošos naudu par periodu no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada janvārim, nepieciešami 73,7 miljoni latu. Tieši šis otrais punkts – ieturētā atdošana – varētu raisīt daudz lielākas diskusijas, nekā tas, kad sākt maksāt pilnas pensijas.
Labklājības ministrija pašlaik strādā pie priekšlikumiem, taču ātrāk par šīs nedēļas otro pusi tā nebildīs ne vārda par tiem. Ministrijas speciāliste Ilona Jurševska vien norāda, ka šobrīd galvenais risināmais jautājums ir par veikto ieturējumu atmaksas kārtību un finansēšanas mehānismu, taču tas ir Finanšu ministrijas kompetences jautājums. Iepriekš ministrija ziņoja, ka finansējums ieturējumu izmaksai tiks meklēts sociālās apdrošināšanas budžetā uz deficīta rēķina.
Inga Paparde, www.nra.lv
