Pašvaldības uzskata, ka vēl ir daudz neskaidrību Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajos Izglītības likuma grozījumos par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tās vēstulē premjeram Mārim Kučinskim, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim un Saeimas frakcijām aicinās noteikt garāku pārejas periodu, nevis ieviest pārmaiņas jau no nākamā mācību gada sākuma, raksta NRA.lv.
.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka jautājums par sešgadīgajiem tiek risināts sasteigti un nav balstīts uz nopietniem pētījumiem. Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma LPS atbildīgās komitejas sēdē norādīja, ka ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Lai gan gūta mazliet lielāka skaidrība pēc augusta konferences par jauno mācību saturu, diemžēl tur netika prezentētas pirmsskolas «starta pozīcijas», tāpēc atliek vien gaidīt septembra beigas, kad to solīts publiskot. Viens no būtiskākajiem vecāku jautājumiem esot: vai arī skolā būs 12 stundu režīms, kāds ir bērnudārzā? Savukārt izglītības darba vadītājiem nav skaidrs, kā izvērtēs, vai skola ir gatava uzņemt pirmklasniekus, lai gan IZM solījusi, ka būs jau šoruden zināmi nosacījumi. Nav arī zināms, kā būs ar pedagogu izglītību – kas pirmsskolas iestādē drīkstēs mācīt 1. klasi? It kā ir norādes, ka to drīkstēs darīt arī tie, kam ir pirmsskolas pedagoga kvalifikācija, noklausoties 72 stundu papildu kursu. Pa kuru laiku to darīs? Kura augstskola tik lielā apmērā to piedāvā, un kurš par to maksās? Izglītības pārvaldes prātus nodarbina arī pedagogu slodze un samaksa. Pirmsskolā tā ir 40 stundas, pamatskolā – 30 stundas nedēļā. Vai varēs nodrošināt visiem skolotājiem samaksu par visu nostrādāto laiku: ar 30 stundu likmi 12 stundu režīmā? Matemātiskie aprēķini rāda, ka nē, tātad būs jāpiemaksā no vietvaras budžeta. Jāņem arī vērā, ka nākamgad mērķdotāciju naudu vairs nevarēs pārdalīt starp izglītības iestādēm.
Arī Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte pieļāva, ka šis būs ļoti smags gads. Diemžēl viņa nevar atbildēt uz vecāku jautājumiem, kas notiks rudenī, kas pavasarī, kas – 1. septembrī. Skolām tajā ziņā esot vieglāk – tās atbild, ka nezina, bet lai vecāki reģistrē bērnu, un tad jau pavasarī informācija būs. Bet vislielākais risks: kas ar bērnu notiks pēc 1. klases bērnudārzā, aizejot uz skolu 2. klasē – vai šī pāreja nebūs pārāk smaga kolektīvā, kas jau gadu būs bijis kopā? Vai skolas izturēs šo dubulto lēcienu – arī grūti pateikt.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane atgādināja par sešgadīgo projektu, kas tika īstenots jau 80. gados. Tas pēc četriem gadiem tika atcelts, jo pierādījās, ka 65% no tiem bērniem, kas bijuši šajā eksperimentā iesaistīti, bija grūtības ar mācībām, jo viņi nebija tām gatavi. E. Aldermane norādīja, ka Rīgas skolās esot beidzot likvidēta otrā maiņa, taču – vai to atkal vajadzēs ieviest vai mūžam atstāt 1. klasi bērnudārzā? Galu galā – ja IZM grib ieviest šādu jauninājumu, vismaz vajag nodrošināt skolas ar pedagogu palīgiem. Bet vēl labāk būtu nesteigties, bet paredzēt 2 līdz 3 gadu sagatavošanās laiku. Viņa arī pauda nosodījumu IZM, kas neatrada laiku un iespēju ierasties pie pašvaldību pārstāvjiem, lai skaidrotu situāciju.
Aisma Orupe
Foto:Free-Photos/https://pixabay.com/en/users/Free-Photos-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
