Romā protesti pārauga vardarbībā – tur tika dedzinātas automašīnas, dauzīti banku logi un ievainojumus guva aptuveni 70 cilvēku, raksta NRA.lv.
Kustības Ieņemsim Volstrītu Ņujorkā nedēļas nogalē rīkoto protesta pasākumu kulminācijā Taim-skvērā iesaistījās aptuveni seši tūkstoši cilvēku. Līdzīgi pasākumi notika arī citviet ASV pilsētās. Viņi, kā arī Spānijas protestu kustība Sašutušie, kas protestus rīko kopš šā gada maija, bija aicinājuši līdzīgi domājošos visā pasaulē pievienoties un sestdien rīkot Rīcības dienu.
Amerikāņu protestētāji iebilst pret situāciju, ka bankas, kuras 2008. gadā, sākoties finanšu krīzei, valdība glāba, pašlaik strādā ar labu peļņu, turpretim vienkāršajiem cilvēkiem, par kuru līdzekļiem bankām tika palīdzēts, ir jācīnās ar krīzes sekām. Volstrītas protestētājiem savu atbalstu petīcijā ir izteikuši simts slavenu rakstnieku, tajā skaitā Salamans Rušdi, Maikls Kaningems un Nīls Geimens.
Kustības Ieņemsim Volstrītu iedvesmotas akcijas nedēļas nogalē notika 82 valstīs, ziņo BBC.
Jaunzēlandes lielākajā pilsētā Oklendā skaļā gājienā sestdien devās ap trīstūkstoš cilvēku. Austrālijas lielākajā pilsētā Sidnejā protesta akcija pie Austrālijas Rezervju bankas pulcēja aptuveni divus tūkstošus cilvēku. Tokijā gājienā devās vairāki simti cilvēku. Taivānas galvaspilsētā Taipejā aptuveni simts cilvēku bija pulcējušies pie biržas ēkas. Protesti bijuši arī Honkongā.
Masveidīgākais kustības Ieņem Volstrītu iedvesmotais pasākums sestdien notika Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, kā arī otrā lielākajā pilsētā Portu, kur kopā ielās izgāja aptuveni 20 000 cilvēku. Viņi skandēja saukļus «Šis parāds nav mūsu!» un «SVF – lasieties!». Gājiens notika divas dienas pēc tam, kad valdība izsludināja kārtējos taupības pasākumus. Vairākiem simtiem cilvēku Lisabonā izdevās pārraut policijas nožogojumu un ieņemt kāpnes pie parlamenta ēkas.
Pret taupības pasākumiem protesti notika arī Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kur pulcējās aptuveni četri tūkstoši cilvēku, Parīzē, kur notiek G-20 valstu finanšu ministru sanāksme, vairākās Vācijas pilsētās un citviet. Šādu pasākumu dalībnieki nereti pārstāv galēji kreisas idejas – piemēram, Sarajevā sestdienas gājiena laikā tika izmantoti komunisma ēras karogi. Londonas pasākumā piedalījās arī organizācijas WikiLeaks dibinātājs Džūljens Asanžs, kurš uzrunas laikā solīja, ka WikiLeaks tuvāko mēnešu laikā sāks kampaņu pret finanšu institūcijām. Londonas gājiena dalībniekiem savu mērķi – biržas ēku – policija sasniegt neļāva.
Vairākumā gadījumu šo pasākumu laikā būtisku sabiedriskās kārtības traucējumu nav bijis. Atšķirīga situācija sestdien bija vērojama Itālijas galvaspilsētā Romā, kur sākotnēji miermīlīgajā demonstrācijā iesaistījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Vardarbība izcēlās, kad iniciatīvu pārņēma vairāki simti cilvēku ar aizsegtām sejām, kuri sāka dedzināt automašīnas, dauzīja banku un veikalu logus, kā arī uzbruka kārtības sargiem ar degmaisījuma pudelēm un akmeņiem. Pūļa savaldīšanai policija izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus. Sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 70 cilvēku, ziņo BBC.
Daudzi no miermīlīgajiem protestētājiem Romā ir bezdarbnieki, pensionāri vai studenti, kas izjūt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un uzskata, ka valstij ir uzdevums palīdzēt cilvēkiem, nevis bankām. Vairākas dienas pirms sestdienas sadursmēm viņi, imitējot Ieņemsim Volstrītu aktīvistu taktiku, bija izveidojuši nometni pie Itālijas bankas galvenās mītnes.
