Advokāts Māris Grudulis iesniedzis Aivara Lemberga politiskā sāncenša Jāņa Bordāna vadītajā Tieslietu ministrijā pieteikumu, prasot izmaksāt kaitējuma kompensāciju 321 468 eiro apmērā. Portāls Pietiek.com vēsta, ka Lembergam ticis uzlikts aizliegums ieņemt amatus, par ko viņš tomēr nav ticis notiesāts.
Kā zināms, Aivars Lembergs atbilstoši likumam ir iesniedzis Tieslietu ministrijā pieteikumu par nodarītā kaitējuma kompensāciju, jo viņam, pārkāpjot likuma prasības un bez atbilstoša pamatojuma, nesamērīgi ilgi bija piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pašvaldības domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.
Tiek norādīts, ka līdz ar to Aivaram Lembergam 13,5 gadus bija nelikumīgi noteikts drošības līdzeklis, kas tika atcelts 2021. gada 22. februārī, tāpēc attiecīgais prasījums ir iesniegts izskatīšanai.
Mediji jau detalizēti ziņoja, ka starp šīm epizodēm bija, piemēram, apsūdzība par vienas informatīvas vēstules pieņemšanu zināšanai domes sekretariātā no AS Ventamonjaks, apsūdzība par “patiesā labuma gūšanu” no tā, ka AS Ventspils Nafta jauna dzelzceļa atzara izbūves laikā par privāto naudu citā vietā uztaisījusi publisku bezmaksas autostāvvietu vecās autostāvvietas pārvietošanas dēļ, par sabiedrības informēšanu sakarā ar SIA Noord Natie Ventspils Terminals plānu ierīkot dīzeļa apkures katlu ūdens sildīšanas vajadzībām lielgabarīta tehnikas mazgāšanai, par skiču projekta apspriešanu AS Ventspils Grain Terminal izbūvei (pie kam graudu termināls beigās uzbūvēts pavisam citā vietā), par sabiedriskā transporta pieturvietas pārcelšanu uz citu vietu, jo mikriņu pieturai bija iegadījies atrasties netālu no AS Ventbunkers teritorijas, utt., utt.
Visās šajās epizodēs Lembergs tika attaisnots, savukārt savukārt notiesājošs pirmās instances spriedums ticis taisīts par Lembergam inkriminētiem pārkāpumiem privātajā biznesā. Notiesājošo sprieduma daļu pārsūdzējuši vismaz deviņi lietas dalībnieki, ieskaitot cietušos, un savu protestu par pirmās instances spriedumu iesniegusi pat prokuratūra. Tikmēr konkrētā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone nedēļu pirms notiesājošā sprieduma izziņošanas tika paaugstināta par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.
Līdz ar to aizstāvības puse izdarījusi slēdzienu: tā kā Lembergs ticis attaisnots tajās epizodēs, kas saistītas ar Lemberga darbību Ventspils domē un kurās līdz ar to viņam varēja piemērot jebkādus drošības līdzekļus saistībā ar vēlētā amata pildīšanu pašvaldībā, tad viņam ir jāsaņem materiāla kompensācija par visiem tiem gadiem, kad viņam bijis piemērots liegums pildīt attiecīgos amata pienākumus, ko viņam uzticējuši vēlētāji, — tiesa lēmusi, ka tas bijis nepamatoti.
Jau iepriekš mediji vērsuši uzmanību uz faktu, ka notiesājoša sprieduma gadījumā tādu soda paveidu kā aizliegumu pildīt konkrētu amatu var piemērot tikai dažu gadu garumā, kamēr Lembergam aizliegums pildīt mēra amatu bijis spēkā vairāk nekā 13 gadus — savas trīs reizes ilgāk, nekā šādu sodu varētu piespriest kaut vai teorētiski. Taču šāds sods, kā redzams no pirmās instances sprieduma, nav ticis piespriests arī praktiski. Drošības līdzeklis nevar būt spēkā ilgākus gadus, nekā varētu darboties attiecīgais sods notiesāšanas gadījumā — salīdzinājumam: ja kāds cilvēks iesaistījies kautiņā un pēc tam par to ticis arestēts, viņu nevar turēt pirmstiesas apcietinājumā ilgāk, nekā paredz potenciālais sods notiesāšanas gadījumā. Taču Lemberga gadījumā noticis tieši tā — viņam ticis uzlikts aizliegums ieņemt amatus, par ko viņš tomēr nav ticis notiesāts.
“Ja Latvijas valsts noraidīs Aivara Lemberga pieteikumu, būs izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kā rezultātā Aivaram Lembergam būs pamats vērsties ar pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” pausts paziņojumā.
Pietiek.com vēsta, ka to, ka Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija pagaidām nezina un nesaprot, ko iesākt ar Lemberga prasību, apliecina ministrijas oficiālā reakcija — Tieslietu ministrija aģentūru LETA informēja, ka, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības, Tieslietu ministrija nevar atklāt vai apstiprināt, ka šāds iesniegums no Lemberga ir saņemts.
Foto: Valsts kanceleja
