Lai gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušo ceturtdien ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu Latvijas Bankas padomes loceļa amatā, tas nebūt nenozīmē, ka arī Saeimas balsojums būs E. Kušneram nelabvēlīgs.
Saeimas komisijas viedoklis šajā jautājumā ir tikai rekomendējošs: gala lēmumu tāpat pieņems «100 gudrākās galvas» – Saeimas deputāti, balsojot Saeimas sēdē, visticamāk šonedēļ, raksta NRA.lv.
Šajā gadījumā komisijas balsojumā skaidri savu pozīciju pārādīja tikai premjera un finanšu ministres Zaļo un zemnieku savienība, kuras abi pārstāvji – komisijas vadītājs Jānis Vucāns un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra – nobalsoja pret E. Kušnera kandidatūru.
Tāpēc pilnīgi loģisks ir Latvijas Bankas preses sekretāra Jāņa Silakalna aģentūrai LETA pēc Saeimas komisijas sēdes teiktais, ka «Latvijas Banka cer uz pozitīvu parlamenta balsojumu».
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas balsojums parāda (vai arī neparāda) politiskās tendences un partiju viedokļus, līdz ar to arī virzienus, kuros ir vērts vai nav vērts piestrādāt lobistiem.
Šajā gadījumā komisijas balsojumā skaidri savu pozīciju pārādīja tikai premjera un finanšu ministres Zaļo un zemnieku savienība, kuras abi pārstāvji – komisijas vadītājs Jānis Vucāns un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra – nobalsoja pret E. Kušnera kandidatūru.
Abas pārējās valdošās partijas savu pozīciju faktiski neparādīja. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK pārstāvji komisijā balsoja atšķirīgi: Imants Parādnieks bija par E. Kušnera kandidatūru, bet Aleksandrs Kiršteins – pret. Deputāts I. Parādnieks ir visaktīvākais E. Kušnera aizstāvis Saeimā, kas ļāvis pat publiski izplatīties dažādām sazvērestības teorijām, tostarp arī tādai, ka par Nacionālās apvienības sponsoriem kļuvušas (vai sola kļūt) personas, kuras nevēlas pārmaiņas Ilmāra Rimšēviča radītajā finanšu sistēmā, kur Latvijas Banka it kā pati neko nelemj, tomēr ļoti daudz ko nosaka (piemēram, finanšu sistēmas atbildīgo amatpersonu izvietojumu). Bet politikā ļoti pieredzējušais A. Kiršteins var arī ignorēt šādu «sponsoru iespējamo ietekmi» un balsot «pēc sirdsapziņas].
Vienotības pārstāvis Renārs Putniņš, lai gan iepriekš intervijā Neatkarīgajai ļoti principiāli un nepārprotami norādīja, ka E. Kušners «neatbilst amatam, uz kuru viņu virza», ka E. Kušners atrodas «skaidrā interešu konfliktā» un «to nevar pieļaut», u.tml., balsojot komisijā, atturējās. Savukārt otrs Vienotības frakcijas pārstāvis no «liberālā spārna» Ints Dālderis vispār sēdē nepiedalījās. Neoficiāli ir zināms, ka Vienotības frakcijas «liberālais spārns», kurš aizstaigāja uz partiju Par un pēc tam atstaigāja atpakaļ, stingri iestājas par E. Kušnera pārapstiprināšanu, jo viņš ilgus gadus bija arī Sorosa fonda – Latvija valdes loceklis.
Saskaņa vispār ir parādījusi atvērtību «tirgum» E. Kušnera jautājumā, jo šā politiskā spēka deputāts Igors Pimenovs balsojumā nepiedalījās.
Nav zināms, cik Saeimas deputātu vienotam balsojumam vairs spēj mobilizēt Inguna Sudraba (No sirds Latvijai), tomēr viņas pašas balsojums par varētu būt skaidrojams arī ar personiskām simpātijām pret ilgus gadus finanšu sistēmā strādājošo E. Kušneru. Jāatceras, ka I. Sudraba savulaik bija ietekmīga Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Valsts budžeta jautājumos, tad kļuva par Pareksa bankas viceprezidenta vietnieci, un galu galā Valsts kontrolieres amats arī ir visai cieši saistīts ar finanšu jomu.
Savukārt Jura Viļuma (šobrīd – Latvijas Reģionu apvienība; pirms tam – piecas citas partijas) nešaubīgais atbalsts E. Kušnera kandidatūrai nebūt neliecina, ka Saeimas sēdē tāpat balsos arī pārējie seši LRA frakcijas deputāti. Savulaik J. Viļums bija arī Meierovica biedrības viens no dibinātājiem, un nav ne mazāko šaubu, ka šīs biedrības idejiskā māte, ilggdējā Sorosa fonda – Latvija vadītāja Sarmīte Ēlerte māk atrast līdzekļus, lai nodrošinātu atbalstu savējiem – šajā gadījumā sorosiešu elites pārstāvim E. Kušneram.
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
Foto: F64
