Polija vilcinās parakstīt jaunu gāzes līgumu ar Krieviju, vēsta izdevums gazeta.ru. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka Varšava vēlas mainīt līguma nosacījumus, lai nepārkāptu ES likumdošanu. „Polija skaidri paziņoja, ka tā aizkavēs līguma parakstīšanu, jo sākumā apspriedīsies ar mums un izskaidros mums tā saturu, – teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.
Tomēr praksē viss varētu būt daudz vienkāršāk. Polija ir sākusi intensīvu slānekļa gāzes atradņu izlūkošanu, un var izrādīties, ka piegāžu no Krievijas palielināšana tai nebūs vajadzīga.
Uz Eiropas Komisiju atsaucas arī Polijas Ekonomikas ministrijas Naftas un gāzes departamenta vadītājs Mačejs Kaliskis, kurš paziņojis, ka Polijas puse „vēlas būt transparentu un izskaidrot Eiropas Komisijai visas šaubas par gāzes līgumu ar Krieviju”. „Tādēļ mēs izlēmām, ka, kamēr tas nebūs izdarīts, Polijas un Krievijas vicepremjeru, kuriem ir jāparaksta dokumenti, tikšanās nebūs,” Kaliska teikto citē Polijas izdevums „Rzeczpospolita”.
Vienošanās par Krievijas gāzes piegāžu palielināšanu Polijai un par „Gazprom” daļu izmaiņām poļu kompānijā „EuroPol Gaz” (Polijas valsts kompānijas PGNiG un „Gazprom” kopuzņēmumā, kas kontrolē gāzes vada Jamala – Eiropa Polijas sektoru) tika panākta vēl pagājušā gada beigās. Atbilstoši iecerēm, Krievijai ir jāpalielina piegādes Polijai no 8 miljardiem kubikmetru līdz 11 miljardiem kubikmetru. Polija gadā patērē aptuveni 14 miljardus kubikmetru gāzes, apmēram trešdaļu no kuriem nodrošina vietējie gāzes ražotāji, tā kā, ja palielināsies piegāžu apjoms no Krievijas, „Gazprom” faktiski kļūs par vienīgo ārvalstu piegādātāju Polijai (agrāk trūkstošos apjomus Polija iepirka pie neatkarīgajiem treideriem).
Krievijas monopolistam turklāt ir jāsaņem vēl 50% „EuroPol Gaz” (šobrīd „Gazprom” daļa ir 48%). Atbilstoši pagājušā gada novērtējumam, 2% „EuroPol Gaz” maksāja aptuveni 24 miljonus ASV dolāru, kas „Gazprom” ir niecīga summa. Tomēr, saņemot vienādu daļu ar Poliju, „Gazprom” nostiprina savas pozīcijas šīs valsts tirgū.
Galīgā vienošanās ir jāparaksta abu valstu vicepremjeru Igora Sečina un Valdemāra Pavļaka tikšanās laikā, taču šī tikšanās ir pārcelta jau vairākas reizes. Šobrīd plānots, ka tā notiks nākamajā nedēļā, tomēr tagad, pēc poļu avīzes informācijas, runa jau iet par maija beigām.
Eksperti uzskata, ka par iemeslu Eiropas Komisijas neapmierinātībai kļuvis fakts, ka līgums šādā veidā pārkāpj Eiropas Enerģētiskās hartas nolikumu. Atbilstoši šai hartai, viena un tā pati kompānija nevar vienlaikus nodarboties ar gāzes piegādēm, tās sadali un realizāciju tirgū. Tieši šāda būs „Gazproma” loma, ja Krievijas kompānija kļūs par puses „EuroPol Gaz” īpašnieci.
Tomēr tas ir dzīzāk formāls attaisnojums. Eiropas Savienība mēģina uzņemties sarunu vedēja pamatfunkcijas Eiropā, jo īpaši enerģētikas sfērā. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisiju neapmierina norunas, kas tiek slēgtas tieši, bez ES piedalīšanās. Līdz ar to gāzes līgums ar Krieviju varētu būt Polijas mēģinājums uzlabot savu tēlu Eiropā. Pēdējā laikā poļu konservatīvie ir daudz runājuši par atkarības pazemināšanu no Eiropas Savienības, un gāzes līgums ar Krieviju var kļūt par upuri, ko nesīs Polijas valdība ar mērķi uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību.
Vienlaikus pastāv arī ekonomiska rakstura iemesli. Šobrīd Polija ir kļuvusi par Eiropas mēroga centru slānekļa gāzes iegulu izpētei. Vēl martā Polijas valdība izsniedza 44 licences slānekļa atradņu izlūkošanai un šobrīd to skaitam vajadzētu būt vēl lielākam. Citiem vārdiem, Polijai Krievijas gāze var izrādīties nevajadzīga, kaut arī tieši Varšava prasīja piegāžu palielināšanu. Līguma ar Krieviju parakstīšanas atlikšana, iespējams, notiek tādēļ, ka Polijas varas iestādes vienkārši gaida izpētes rezultātus, kuri būs pieejami jau šovasar.
Autors: www.2v.lv
