Pirms vairāk nekā diviem gadiem TV3 raidījuma “Nekā Personīga” atklātās afēras rezultātā obligātās iepirkuma komponeneti (OIK) licenci zaudēja vairāki desmiti komersantu. Ekonomikas ministrija bija devusi tiesības saņemt miljoniem lielu valsts atbalstu ražotājiem, kas zaļās enerģijas stacijas nebija uzbūvējuši un pārbaudes viltojuši.

Pēc raidījumiem izmeklēšanu sāka policija. Dažās lietās pierādījumi iegūti ātri un tās jau nonākušas tiesā. Taču ieilgusi izmeklēšana saistībā ar vairākām stacijām Vidzemē. Policija lūdz uzrādīt apsūdzības trim uzņēmējiem par dokumentu viltošanu un krāpšanu, bet prokuratūrai ir no policijas atšķirīgs vērtējums par nozieguma sastāvu.

2017. gada rudenī beidzās termiņi valsts izsniegtajām atļaujām iepirkt elektrību no zaļajām spēkstacijām par četrkārt paaugstināto tarifu. “Nekā Personīga” atklāja vairākus desmitus uzņēmēju, kas stacijas neuzbūvēja, bet licenci saglabāja.

Lielākā uzmanība bija pievērsta spēkstacijai ”Rīgas enerģija”, kas uz skandāla brīdi daļēji piederēja vienam no politbiznesa ietekmīgākajiem uzņēmējiem – Māra Martinsona ģimenei. Ekonomikas ministrijas atļauja garantētu Rīgas enerģijai 43 miljonus valsts naudas saņemt desmit gados.

Lai pie tiem tiktu, ”Rīgas enerģijai” noteiktā laikā vajadzēja sākt gan elektrības, gan siltuma ražošanu. Taču avārijas dēļ pašā ražotnē iekārtas nedarbojās un testēja pilnīgi citu enerģijas avotu, nekā uzrādīts dokumentos. Izmeklēšanu sāka policijas organizētās noziedzības apkarošanas īpaša vienība. Izmeklētāji ir pārliecināti, ka notika krāpšana un dokumenti viltoti. Lietā apsūdzēts par energosaimniecību atbildīgais Atis Horevs. Un ”Rīgas enerģijas” valdes locekļi Pēteris Dzirkals un Valdis Šaplaks. Lieta jau no pagājušā gada nogales atrodas tiesā.

Vienlaikus ar izmeklēšanu ”Rīgas enerģijā”, policija vāca pierādījumus par septiņiem savā starpā saistītiem uzņēmumiem, kuriem vajadzēja videi draudzīgās stacijas uzbūvēt Vidzemē un kuri arī bija valsts atbalsta saņēmēju sarakstā.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Strenču, Cēsu, Saldus, Madonas un Amatas novadā, kur bija jādarbojas ar šķeldu kurināmām koģenerācijas stacijām, Nekā personīga atklāja vien tukšas pļavas un laukumus. Kaut gan ministrijai komersanti bija apliecinājuši, ka sākuši ražošanu. Uzņēmumi šmaucās un obligātos testus izgāja ar pārvietojamā konteinerā ievietotu ierīci. Mazjaudīgais ģenerators, visticamāk, bija ievietots šādā te zilā konteinerā, ko fiksēja ”Sadales tīkla” darbinieks.

No visām 2017.gada rudenī “Nekā Personīga” filmētajām aizdomīgajām koģenerācijas stacijām Vidzemē, Strenči bija vienīgā vieta, kur nebija klaja pļava, bet būvniecība bija sākta un ielieti pamati. Ēkas karkasu pabeidza, bet pati stacija ražošanu nesāka un nedarbojas joprojām. Neilgi pēc mūsu pārraidēm uzņēmumam tika mainīts nosaukums no ”E Strenči” uz ”XO Energy”.

Visi septiņi uzņēmumi pamatā dibināti vienā laikā un visi ieguvuši Ekonomikas ministrijas licences, ka valsts no viņiem atpirks elektrību par sadārdzināto cenu. Kaut solītais nebija izpildīts, komersanti ministriju maldināja ar viltus testa rezultātiem, ka ražošana sākta. Tātad kompānijas izkrāpa tiesības, kas viņiem nepienācās. Policija šonedēļ izmeklēšanu šai lietā pabeidza un lūdza uzrādīt kriminālvajāšanu uzņēmumu amatpersonām par krāpšanu un dokumentu viltošanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs skaidro:“Šajā lietā ir dzelžaini pierādījumi. Dabā fiksēts, ka šīs koģenerācijas stacijas nav izbūvētas, pēc dokumentiem, tās jau skaitās nodotas (ekspluatācijā) jau pirms vairākiem gadiem. Visi ir uzņēmuma amatpersonas, valdes locekļi vai pilnvarotās personas un sods, ko krāpšana paredz maksimāli ir līdz 12 gadiem cietumā, jo tas ir sevišķi smags noziegums.”

Saskaņā ar pēdējo gadu tiesu praksi, arī izkrāptas tiesības jau skaitās pabeigts noziegums. Pēc “Nekā Personīga” rīcībā esošām ziņām, policija lūdz uzrādīt apsūdzību uzņēmējiem Andim Dābolam, Uldim Laizānam un Armandam Zemītim. Viņi vainu pastrādātajos noziegumos noliedz.

Advokāts Lauris Matisāns aizstāvību pamato ar to, ka viņa klienta pārstāvētie uzņēmumi vēl nebija paguvuši noslēgt līgumu par elektrības pārdošanu par augsto tarifu. Tāpēc par krāpšanu vai krāpšanas mēģinājumu runāt nevarot.

Advokāta pozīcija sakrīt ar lietā uzraugošo prokuroru Valmierā Sergeju Noviku. Viņš intervijai kameras priekšā nepiekrita.

Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Sergejs Noviks komentē: “Te tīri cilvēcīgi tiek jauktas divas dažādas lietas- viena lieta ir tas, ko viņi mānās, melo vai ar viltu, kaut ko tur pasaka – katrā ziņā melo ministrijai, ka mēs tur uzcēlām ražotni un ražojam elektrību. Bet, ja mēs runājam par OIK maksājumu, tad viņi nav ne prasījuši kaut kādu samaksu, ne pieteikušies uz samaksu, ne noslēguši līgumu. (NP: Viņi bija uzrakstījuši EM, ka viņi atsakās no atļaujas?) Es nezinu, ko viņi bija rakstījuši. (NP: Bet tā joprojām ir tiesību izkrāpšana…) Bet viņiem atļauju atņēma… (NP: Pēc mūsu sižetiem.) Jā!”

Uz “Nekā Personīga” izgaismotā skandāla brīdi visām krimināllietā iesaistītajām firmām atļaujas saņemt valsts atbalstu bija spēkā. Licences anulēja vairākus mēnešu pēc mūsu raidījumiem. Neviens neliedza uzņēmumiem deklarēties kā parastam elektroražotājam, kas valsts atbalstu negūst. Taču tagad, kad pagājuši vairāki gadi, un dažas no šīm septiņām firmām likvidētas, pārsauktas vai tām sākts ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības process, var izsecināt, ka tās visu biznesu bija orientējušas uz valsts garantēto atbalstu un negodīgiem līdzekļiem centās licenci saglabāt.

Datums, kad Ekonomikas ministrija atcēla šiem komersantiem piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros:

SIA “Elektro Rīdzene” 20.12.2017
SIA “E Strenči” 20.12.2017
SIA “M Parks” 16.02.2018
SIA ”Madonas Eko” 16.02.2018
SIA “TEKTUS” 27.02.2018
SIA “E Seda” 28.02.2018
SIA ”Briedis būve” 02.03.2018

Lai gan policija lūdza, lai arī par šiem septiņiem uzņēmumiem uzraudzība paliek Rīgā, prokuratūras augstāka vadība lietu izlēma nosūtīt Valmierai. Sarežģītības ziņā grūtākajā ”Rīgas enerģija” lietā pirmstiesas izmeklēšana jau sen pabeigta..

“Tika doti prokurora norādījumi, policija tos pildīja… Nav tā, ka tā lieta stāv un tur nekas netiek darīts. Ņemot vērā to, ka lieta ir Rīgā, bet uzraudzība ir Valmierā, es lietu ņemu uz pārbaudi, kāds laiks paiet, kamēr lieta atnāk pa pastu. Nedēļa varbūt paiet, kamēr lieta aiziet un atnāk. Lieta ir bijusi vairākas reizes pārbaudei pie manis, un apmēram mēnesi tā nostāv pie manis. Bet provizoriski plus mīnus vidēji. Lieta no lietas atšķiras. Ir lietas, kur sējumā ir 250 lappuses. Konkrētā lietā ir stipri vairāk,” skaidro Noviks.

Prokuroram desmit dienu laikā jāceļ apsūdzība vai lieta jāsūta atpakaļ policijai tālākai izmeklēšanai vai izbeigšanai.

Kriminālizmeklēšana turpinās arī par citiem OIK saņēmējiem tikai par citu krāpšanas veidu. Tika atklāti tā dēvētie pašpatēriņa pārkāpumi, kad kompānijas visu saražoto elektrību pārdeva par sadārdzinātu cenu, bet savām vajadzībām elektrību pirka no malas, kas licences turētājiem ir aizliegts. Valstij nodarītais kaitējums tikai viena uzņēmuma dēļ vien ir pusotrs miljons eiro. Kaitējuma aprēķini par vēl četros uzņēmumos izdarītajiem pārkāpumiem ar pašpatēriņu būs izšķiroši izmeklēšanā pret ekonomikas ministrijas darbiniekiem, kuriem bija pienākums šīs valsts atbalstu ieguvušās stacijas regulāri pārbaudīt.

“Amatpersonu nepietiekamas uzraudzības rezultātā, tika nodarīts valstij kaitējums. Jo amatpersonu noziegumiem ir vajadzīga seku iestāšanās. Kad būs summas, tad varēsim arī tālāk izmeklēt šo procesu,” uzsver Kalnačs.

Pēc ekonomikas ministrijas aplēsēm, pēc “Nekā Personīga” sižetiem anulējot izsniegtās OIK atļaujas vairākiem desmitiem uzņēmumu, desmit gadu laikā aiztaupīts OIK pieaugums par aptuveni 300 miljoniem eiro.