Par maksātnespējīgu atzītās PNB bankas administrators Vigo Krastiņš apstiprina, ka bankas reālie aktīvi ir daudz mazāki par grāmatvedībā uzrādītajiem.
PNB bankas atzīšana par maksātnespējīgu bija jau iepriekš paredzams notikums. Nekāda sensācija tā nebija, taču banku, turklāt Latvijas mērogā lielu banku, kāda oficiāli skaitījās PNB banka, slēgšana nenotiek katru dienu un pat ne katru gadu.
Tāpēc šīs bankas maksātnespējas process ir iekļaujams 2019. gada mantojuma sarakstā, pat ja ļoti negribas to darīt. Diemžēl Latvija nevar atteikties no mantojuma, kura pieņemšana rada daudz izdevumu un problēmu.
Bankas bankrota hronika
Bankas maksātnespēja ir datēta ar 2019. gada 12. septembri, bet bankas darbība tika apturēta jau 15. augustā, lai neļautu aizvākt no bankas to, kas tur vēl bija atlicis. Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu piedāvāt tiesai V. Krastiņa kandidatūru iecelšanai par PNB bankas maksātnespējas administratoru kļuva zināms 22. augustā.
Likums prasa no banku administratoriem publiski atskaitīties par maksātnespējas procesa gaitu. Pagājušā gada 17. decembrī oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētā pārskatā V. Krastiņš atskaitījās, ka administrēšanas pirmajos trijos mēnešos atguvis kopā 20,9 miljonus eiro. Tajā skaitā novembrī atgūti tikai 1,3 miljoni eiro. Tas brīdina, ka reālā aktīvu atgūšana noritēs smagi un nedos daudz, ja salīdzina ar
547 miljoniem eiro, cik uzrādīti bankas pārskatā par 2019. gada 2. ceturksni. Tas ir pēdējais pārskats, kuru gatavojusi bankas valde, ko bija sakomplektējis bankas bijušais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Īsi pirms bankas darbības apturēšanas viņš sāka publiski apgalvot, ka esot banku pārdevis kaut kam – nezin īsti kam. Ap to pašu laiku no valdes pazuda tās priekšsēdētājs Olivers Bramvels. Bankas darbības uzturēšanai palika valde un miljoni eiro bankas kasē, kurus V. Krastiņš drīzāk pārņēma nekā atguva. Tiklīdz naudu patiešām nācās atgūt, tā naudas plūsma strauji saruka. Tagad administratoram ļoti jācenšas, lai atgūtās naudas summas nekļūtu mazākas par administrēšanas procesā iztērētajām summām. 17. decembra pārskatā viņš norādīja, ka maksātnespējas procesā iztērējis 4,3 miljonus eiro, tajā skaitā novembrī – 1,6 miljonus eiro. Šiem izdevumiem tāpat strauji jāsamazinās, jo starp pirmajiem administratora uzdevumiem ir bankas darbinieku atlaišana un vēl citu, tikai strādājošai bankai vajadzīgu izdevumu posteņu atcelšana. 15. novembrī Neatkarīgā stāstīja par V. Krastiņa plānu vismaz daļēji pārlikt darbinieku atlaišanas izdevumus uz Maksātnespējas kontroles dienestu. Līdz pagājušā gada beigām vēl nebija zināms, cik lielā mērā šo plānu izdosies īstenot.
Valsts pārņēmusi baņķieru parādus
Īsi pirms gadu mijas V. Krastiņš informēja Neatkarīgo, ka bankas kreditoru pieteikšanās termiņš noslēdzies ar 524 pieteikumiem, no kuriem daļa prasa precizējumus. Jārēķinās arī ar aptuveni 280 bankas bijušo darbinieku pieteikumiem par viņiem neizmaksāto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu prasījumiem. Kreditoru pieteikumu skaits ir niecīgs attiecībā pret bankas darbības apjomu tāpēc, ka lauvas tiesu prasījumu jau ir pārņēmis Noguldījumu garantiju fonds. Novembra beigās no fonda bija izmaksāti 238 miljoni eiro 42,4 tūkstošiem PNB bankas noguldītāju. Tas nozīmē, ka fonds kārtējo reizi tukšs un pārskatāmā nākotnē neviena komercbanka izputēt nedrīkst, jo pretējā gadījumā valsts budžetam būs lielas nepatikšanas.
Salīdzinājumam var pieminēt, ka 17. decembrī Latvijas Vēstnesī ir atskaitījies arī Latvijas Krājbankas administrators. Šā gada 11 mēnešos viņš atdevis garantiju fondam 43,5 miljonus eiro un joprojām ir parādā 178,4 miljonus eiro, kaut parāda dzēšana norit jau kopš 2011. gada. Acīs krītoša līdzība Krājbankas un PNB bankas gadījumā ir Latvijas valsts nespēja prasīt atbildību par bankās pazudušo naudu no to bijušajiem īpašniekiem Vladimira Antonova un Grigorija Guseļņikova.
Nauda izmētāta pa pasauli
Par izredzēm dzēst PNB bankas parādus V. Krastiņš spiests izteikties ļoti piesardzīgi.
Neatkarīgajai viņš akcentēja, ka bankas oficiālajos grāmatvedības pārskatos uzrādītā bankas aktīvu vērtība neatbilst realitātei. Jau šobrīd konstatēts, ka aktīvu vērtība ir vismaz par 127 miljoniem eiro mazāka nekā iegrāmatota, bet visi aktīvi vēl nav pārbaudīti. Pēc tam pat reālu aktīvu vērtība var izrādīties neatgūstama, jo aktīvi izmētāti pa visu pasauli un kāpēc gan lai citu valstu tiesas u.tml. iestādes ļoti palīdzētu bankas administratoram šo vērtību aizvākt?
Priekšstati par PNB bankas nominālajiem aktīviem gūstami joprojām elektroniski pieejamajos bankas finanšu pārskatos bankas mājaslapā. Svaigākie dokumenti tur ir pārskats par 2018. gadu un par 2019. gada 2. ceturksni, kā arī Informācijas atklāšanas paziņojums par 2019. gadu. Bankas aktīvu izvietojuma ģeogrāfiju ilustrē tās meitasuzņēmumu saraksts, kura priekšgalā atrodas Armēnijā reģistrēts finanšu pakalpojumu uzņēmums Norvik Liquidation Universal Credit Organisation. Tātad – kādam jābrauc uz Armēniju noskaidrot, kas tur notiek ar bankas naudu. Tas pats jāsaka par Menas salas nekustamo īpašumu biznesā reģistrēto Calleri Limited. Tuvāk atrodams un vieglāk saskatāms būtu nepabeigtais viesnīcas 4Elements Borodino Hotel and Spa būvprojekts 100 km attālumā no Maskavas apvedceļa. Jebkuram bankas kreditoram pa spēkam apmeklēt Daugavgrīvas šoseju 8 un mēģināt saprast, ko viņš var iegūt no tā, ka šajā adresē bankas 2018. gada pārskats dislocē bankas uzņēmumu grupā ietilpstošajam Nākotnes Īpašumu Fondam piederošu SIA Alfa Timber.
Arnis Kluinis
