Ap Pļavniekkalna sākumskolu savērpušās kaislības tagad ir pierimušas. Jaunā Ķekavas novada vadība paziņojusi, ka vecā skola netiks nojaukta un ne bērniem, ne pedagogiem nebūs jāpārceļas uz pagaidu telpām. Līdz šā gada beigām vietvara cer piedāvāt sabiedrībai vairākas jaunās skolas būves alternatīvas, lai tuvāko divu trīs gadu laikā ķekavieši tiktu pie jauna nama. Kas notiks jau ar gatavo, 200 000 eiro vērto projektu, kas paredzēja celt skolu par 3,6 miljoniem eiro, nav zināms.
Pērn skolā mācījās 204 skolēni, un viņiem pagājušā gadsimta sākumā celtajā ēkā, kuru pirms septiņiem gadiem papildināja ar moduļiem, jau kļuvis par šauru. Iepriekšējais domes sasaukums lēma par labu jaunai skolai un vecās nojaukšanai, paredzot, ka būvniecības laikā bērni pārceļas uz citu skolu. Vēl 25. jūlijā iepriekšējais domes priekšsēdētājs Andis Damlics izdeva rīkojumu par izvākšanos no mācību iestādes un iepirkuma komisijas sasaukšanu, lai izsludinātu skolas nojaukšanu un būvniecības konkursu. Nu jaunā domes priekšsēdētāja Viktorija Baire ir skaidri pateikusi, ka nekas tāds nenotiks un skolas kolektīvam nav jāizvācas.
Pļavniekkalna sākumskolas vecāku padomes priekšsēdētājs un nu jau arī novada domes priekšsēdētājas vietnieks Neils Kalniņš neslēpj gandarījumu, ka ir noticis šāds pavērsiens, raksta NRA.lv.
Viņš uzskata: ja būtu noticis, kā plānojis A. Damlics, tad pārcelšanās laikā tiktu pazaudēta gan daļa pedagogu, gan arī bērnu. Pēc tam viņus «sasaukt kopā» būtu ļoti grūti. Jau tagad «pēc visas tās jezgas» daži vecāki savas atvases no skolas izņēmuši. Tāpat tas nozīmētu, ka bērniem būtu jāiztiek bez sporta zāles, arī ēdināšana notiktu no konteineriem. Un vēl viens mīnuss: projekts bija paredzēts tikai 288 bērniem, kas šim rajonam ir krietni par maz. Līdz šim dominējuši divi mīti, viens no tiem – par zemes gabalu, kas esot blakus bērnudārzam, kur, lūk, nevarot celt, jo traucējot kūdras slānis. Tiesa, teritorija ir pamaza, un tas gan varētu būt par iemeslu atteikties tur būvēt jaunu objektu. Otrs mīts – ka vecā skola var sabrukt. Būveksperti un ugunsdzēsēji noraidījuši šādu pieņēmumu.
N. Kalniņš uzsver: tas nenozīmē, ka tagad tiks atlikti plāni būvēt jaunu skolas ēku, taču «jādefinē alternatīvas», proti, ne tikai viens variants, un jāizvēlas ekonomiski racionālākais. Arī pērn notikusī sabiedriskā aptauja liecinājusi, ka vairākums ir par vecās ēka saglabāšanu. Turklāt skolas sporta zāle tikai pirms dažiem gadiem nodota ekspluatācijā un to vakaros aktīvi izmanto arī apkārtnes iedzīvotāji. Šai vietai arī pēc tam, kad tiks uzcelta jauna skola, jāpaliek kā multifunkcionālam centram. «Arī jaunā skola jāveido atvērta,» ir pārliecināts N. Kalniņš, piebilstot, ka tas, kur varētu celt skolu Ķekavas bērniem, vēl jāizvērtē. Savukārt moduļi, kas no 2010. gada tiek nomāti par 30 000 eiro gadā (iespējams, ka vajadzējis tos atpirkt), būtu jāatstāj – tie varētu noderēt bērnudārza vajadzībām, it īpaši ja demogrāfiskie rādītāji turpinās augt. Kas notiks ar jau izstrādāto projektu, kas «nebūt nav bijis lēts», vēl neesot zināms. Varbūt to varot piedāvāt kādai citai pašvaldībai, kurai būtu pieejams liels gruntsgabals, un adaptēt tās vajadzībām.
Aisma Orupe
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
