Valdība izskatīšanai Saeimā virza skaidras naudas aizliegumu – sākotnēji tas tiks noteikts konkrētiem darījumiem automašīnu un nekustamā īpašuma tirdzniecībā. Taču turpmākā tendence ir nepārprotama – valsts virzās uz savu iedzīvotāju totālu finanšu kontroli, pieņemot, ka pilnīgi visi nodarbojas ar noziedzīgu līdzekļu un teroristu apkalpošanu, vēsta NRA.lv.

Par galveno pamatojumu šādam valdības lēmumam kalpo tās pašas Eiropas Padomes organizācijas MoneyVal rekomendācijas, kuru dēļ šobrīd panikā ir visas komercbankas. Ārzemju padomdevēji konstatējuši, ka «skaidras naudas aprite rada paaugstinātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus valstij». Tāpēc tapuši attiecīgi grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām.

Griesti 1500 eiro

Valdībā likumprojekts pieņemts otrdien, un tālāk tas ceļos uz Saeimu. Iecerētais aizliegums ir sekojošs: «(16) Nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā: 1) nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus;

2) M1 (tajā skaitā M1G) un N1 (tajā skaitā N1G) kategorijas transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).»

Tātad sakrāt naudu un nopirkt zemes pleķi būs vispār aizliegts, bet mašīnu skaidrā naudā drīkstēs pirkt tikai ļoti vecu, ļoti sagrabējušu vai sistu.

Darījumos ar juridiskām personām skaidras naudas griesti būs nedaudz augstāki, proti, 3000 eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja, ka skaidras naudas ierobežošana esot svarīgs faktors Latvijas finanšu sektora sakārtošanas procesā. Ka likumprojekts vērsts uz to, lai cilvēks nepirktu nekustamo īpašumu ar naudu koferī. Taču te jāiebilst, ka 1501 eiro sakrāšanai nekāds koferis nav nepieciešams. Tā ir salīdzinoši neliela summa. Un arī Eiropas Savienības kopējā pozīcija nerunā par skaidras naudas aizliegšanu.

Komisija diskusiju slēgusi

Šāda diskusija patiešām bija aktuāla vēl pirms diviem gadiem. 2017. gada pirmajā pusē Eiropas Komisija visās dalībvalstīs veica sabiedriskās domas aptauju jautājumā par skaidras naudas maksājumu ierobežošanu, un 94,04% respondentu tam pateica kategorisku nē. Galvenie argumenti bija – anonīma maksāšana skaidrā naudā ir būtiska personas brīvība, maksāšana skaidrā naudā ir ērta. Un Latvijas iedzīvotāju uzsvērts aspekts bija arī tas, ka skaidrai naudai nav pieejama alternatīva vai arī tā ir dārga. Par katru skaitītu un pārskaitītu centu bankas iekasē komisijas maksu, turklāt naudu, nesaskaņojot ar tās īpašnieku, apgroza. Un Eiropas Savienība savu pilsoņu viedokli ir respektējusi. To Neatkarīgajai apliecina Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis: «Aptauja tika veikta, lai noskaidrotu, vai Eiropas Savienības līmenī ir nepieciešams šāds regulējums. Attiecīgi šobrīd jautājums par skaidras naudas ierobežošanu vairs netiek diskutēts.» Bet nacionālā līmenī dalībvalstis ir tiesīgas to darīt, un Latvija to arī dara.

Apdraudēts privātums

Iedzīvotāju iespējas ietekmēt šo lēmumu ir tuvas nullei, jo kontrole pār viņu naudu atrodas dažu augstākā līmeņa baņķieru un politiķu rokās. Tas ir būtisks risks, jo krīzes situācijā, piemēram, bankai nonākot maksāšanas grūtībās, tieši viņi izlems, cik eiro cilvēks no sava konta drīkst noņemt. Pērn, kad Latvijā atsākās runas par nepieciešamību mazināt skaidras naudas apgrozību, pāris aizstāvības vārdus tai veltīja arī Finanšu kapitāla un tirgus komisija. Bezskaidras naudas norēķiniem nepieciešamas speciālas prasmes, kas atsevišķām iedzīvotāju grupām var radīt grūtības. Otra problēma ir digitālās vides riski – to var ietekmēt kiberuzbrukumi, elektrības traucējumi vai vienkārši interneta pārklājuma neesamība laukos. Protams, bankas ir par skaidrās naudas ierobežošanu, jo tādējādi tās gūtu kontroli pār visiem sabiedrības rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tāpat arī uzraudzības dienesti un valdības. Taču ir naivi uzskatīt, ka godīgam cilvēkam nav ko bīties, ja sveši cilvēki redzēs, kādu slimību ārstēšanai viņš pērk dārgas zāles un cik daudz naudas viņam vispār ir. Arī globālajā naudas citadelē Volstrītā, no kuras Latvija saņem dažādus skarbus padomus, netrūkst dinozauru, kas cīnās par skaidras naudas saglabāšanu, jo tā nodrošina privātumu.

Jākrāj nedigitālā formā

Amerikāņu ekonomists Džeimss Rikards savā blogā publikācijā Kāpēc elites uzvar karā pret skaidru naudu raksta: «Kad sāksies nākamā finanšu panika, tie, kuru labturība nav materiāla, kļūs totāli atkarīgi no banku un valdību žēlastības, kuras tad arī izlems, tieši cik daudz savas naudas jums atļauts katru dienu saņemt. Vienkārši pajautājiet to Kipras, Grieķijas un Indijas iedzīvotājiem, kuri gājuši tam cauri nesenā pagātnē.»

Un var pajautāt arī Latvijas banku klientiem. Pēc ABLV bankas slēgšanas jau pagājis vairāk nekā gads, bet lielo noguldījumu nauda joprojām ir īpašniekiem nepieejama – faktiski nacionalizēta.

Tajā pašā rakstā Rikards ieteica savu labklājību glabāt nedigitālā formā – ieguldīt nekustamajos īpašumos, mākslas darbos, cēlmetālos, apejot ne vien banku kontus, bet pat seifus. Vidējas rocības cilvēkiem Latvijā šāda dilemma nepastāv. Viņi var izvēlēties pamatā starp mazu summu krāšanu kontā vai skaidrā naudā aploksnē. Valdība dara visu, lai pat šāda pieticīga izvēle iedzīvotājiem nākotnē tiktu liegta.

Imants Vīksne

Foto: Unplash