Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, paredzot novērst Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto lielo maksātāju skaitu, kuru sniegtie dati liecina, ka saimnieciskā darbība netiek veikta vai arī samaksātais nodoklis nesedz nodokļa administrēšanas izdevumus, kā arī citas izmaiņas.
Finanšu ministrijā informē, ka grozījumi paredz no likuma izslēgt normas attiecībā uz fiksēto ienākuma nodokļa režīmu, nosakot divus gadus ilgu pārejas periodu, kad maksātāji, kas reģistrējušies kā fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji, varēs turpināt šā režīma piemērošanu, taču netiks reģistrēti jauni šī nodokļa maksātāji.
Maksātājam, kurš ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas būs jāiemaksā budžetā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro.
Likumā plānots ieviest arī nodokļu pretizvairīšanās normu, nodrošinot, ka maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs – var reģistrēties tikai vienā statusā – reģistrēt saimniecisko darbību vispārējā kārtībā vai izņemt patentu, vai reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, informē ministrijā.°
Likumprojekts paredz, ka iedzīvotājiem, kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ieviest samazināto patentmaksu – 17 eiro gadā. Šo maksātāju ieņēmumi gadā nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Tiek plānots arī, ka ar IIN pēc vispārējās nodokļa likmes aplikt arī tā dēvēto pensijām pielīdzināto ienākumu, kas likuma izpratnē ir apdrošināšanas atlīdzība, kas apdrošinātajam tiek izmaksāta saskaņā ar mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam).
Grozījumi paredz arī ieviest samērīgu un taisnīgu risinājumu problēmai saistībā ar IIN piemērošanu personu ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Paredzēts arī turpmāk saglabāt kritērijus, proti, 60 mēneši nodokļa maksātāja īpašumā un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese, kuriem izpildoties fiziskā personas ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas netiek aplikts ar IIN.
Plānots iekļaut papildu izņēmumu, ka gadījumā, ja fiziskā persona atsavina nekustamo īpašumu, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums, tad arī šādam nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākumam IIN netiek piemērots.
Papildus paredzētas izmaiņas personām ar Latvijas valstisko piederību, kuras uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem. Ja tās ar konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību, vai tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstī saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, tad laikposmu 12 mēnešus turpmāk varēs summēt, t.i., tie summāri varēs būt jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.
Likumprojekts paredz arī noteikt, ka no nodokļa tiek atbrīvots ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas. Nekustamajam īpašumam jābūt reģistrētam zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgajam nekustamajam īpašumam.
Šajā gadījumā nav jāizpildās likuma ietvertajiem kritērijiem. Ja nekustamo īpašumu aizvietos ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskatīs dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts atsavinātais (aizvietojamais) nekustamais īpašums.
Likumprojektu vēl skatīs MK un par to lems Saeima.
