Ņemot vērā jau gūtos ievērojamos panākumus, vienkāršojot kopējo lauksaimniecības politiku, un citus vēl veicamos pasākumus, Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka līdz 2012. gadam sasniegs savu mērķi — par 25 procentiem samazināt kopējās lauksaimniecības politikas radīto administratīvo slogu.
Šādu uzskatu pamato nesen pieņemtais Štoibera grupas atzinums par lauksaimniecību. Jaunajā ziņojumā uzmanība ir pievērsta vairākiem pēdējo trīs ar pus gadu laikā veiktajiem pasākumiem, kas mazina birokrātijas slogu lauksaimniekiem, pārtikas ražošanā iesaistītajiem uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm, un solīts panākt ikgadējo izmaksu samazinājumu simtiem miljonu euro apmērā, tādējādi padarot Eiropas lauksaimniecību konkurētspējīgāku.
Kopš 2005. gada Komisija ir turpinājusi īstenot savu rīcības plānu kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai, atcēlusi simtiem novecojušu tiesību aktu, īstenojusi reformas KLP racionalizēšanai un uzlabojusi tiesību aktu izstrādes procesu un informācijas tehnoloģiju sistēmas. Būtiskas izmaiņas nozīmēja nesenā vienošanās par KLP efektivitātes pārbaudi jeb “veselības pārbaudi”, kas padarīs KLP mazāk sarežģītu. Komisijas darba programmā paredzēti arī tādi pasākumi kā iespēja racionalizēt savstarpējās atbilstības noteikumus, regulārāka tiesību aktu pārskatīšana un iespējamās izmaiņas ES kvalitātes politikā, tostarp attiecībā uz tirdzniecības standartiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu.
“Mēs esam guvuši lieliskus panākumus, cenšoties padarīt KLP vienkāršāku un vieglāk īstenojamu”, teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola. “Politikas vienkāršošana nozīmē mazāk rūpju pārvaldes darbiniekiem, bet kas vēl svarīgāk — to, ka lauksaimnieki varēs vairāk laika veltīt savai specialitātei, t.i., darbiem saimniecībā, un mazāk laika ieguldīt dokumentu kārtošanā. Turklāt mūsu veiktās izmaiņas samazinās lauksaimniekiem finansiālo slogu par simtiem miljonu euro. Laikā, kad saskaramies ar ekonomiskajām grūtībām, tā ir patiesa priekšrocība .”
Rīcības plānu sāka īstenot 2006. gada beigās, un tajā iekļauto projektu skaits ir pieaudzis no 20 līdz 50. Jau ir īstenoti 43 projekti.
Atceļot pienākumu saņemt eksporta licenci, lai varētu eksportēt liellopu gaļu bez eksporta kompensācijas, uzņēmēju izmaksas tika samazinātas aptuveni 16 euro apmērā par vienu tonnu.
Kad vairs nebūs spēkā noteikums, ka zemes gabalam lauksaimnieka īpašumā jābūt vismaz 10 mēnešus, lai varētu pieteikties tiešo maksājumu saņemšanai, administratīvais slogs lauku saimniecībām samazināsies apmēram par 19 miljoniem euro.
Pieprasīto importa licenču skaits ir samazināts no 500 līdz 65, bet attiecībā uz eksportu pieprasītas tiek vairs tikai 43 licences. Tam vajadzētu samazināt izmaksas apmēram par 7,4 miljoniem euro.
Avots: BNA Latvia
