Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotās jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un programmu paraugi beidzot ir apstiprināti valdības sēdē un tiks ieviesti, sākot ar nākamo mācību gadu. Pedagogi gan tos melns uz balta, kā arī mācību un metodiskos materiālus ieraudzīs tikai pavasarī. Pamatizglītības standartu gan vēl saskaņo, lai drīzumā prezentētu Ministru kabinetā, raksta NRA.lv.
Pēc valdības sēdes, kurā pieņemtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauda, ka augstu vērtējot šos Valsts izglītības un satura centra (VISC) sagatavotos dokumentus. VISC vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka pirmsskolas vadlīnijas ir izstrādātas vienotā sistēmā ar pārējo mācību saturu, un tās attiecas ne tikai uz piecus un sešus gadus vecajiem, bet vēl mazākiem – sākot no pusotra gada, kad bērni sāk apmeklēt bērnudārzu. Viņš atgādināja, ka sasniedzamie rezultāti aprakstīti septiņās mācību jomās, un tie attiecas arī uz pirmsskolu: valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu. Nākamā gada pavasarī pirmsskolas saņems mācību programmas un mācību līdzekļu paraugus, kā arī metodiskos materiālus. Būs arī nodrošināta piekļuve e-mācību moduļiem par pilnveidotā satura un pieejas īstenošanu. No 2019. gada janvāra Skola 2030 piedāvās mācības 1200 pirmsskolu pedagogiem, kuri īsteno obligāto pirmsskolas izglītības programmu piecus un sešus gadus veciem bērniem.
Savukārt pamatizglītības standarts, K. Šadurska vārdiem sakot, «ir nonācis pēdējās birokrātiskās saskaņošanas fāzēs» un vistuvākajā laikā nonāks Ministru kabinetā. Viņam esot laba sajūta, ka šo dokumetu valdībā varēs pieņemt, pateicoties tam, ka panākti labi kompromisi. Tas attiecoties arī uz literatūras stundu skaitu, par kuru samazināšanu tik satraukti bija ne tikai pedagogi, bet arī liela sabiedrības daļa, tostarp literāti. Ministrs gan sacīja, ka šo šūmēšanos nevarot nekā citādi nosaukt kā par vētru ūdensglāzē, kas izcēlusies, jo cilvēkiem nepatīkot rēķināt. Ja izlasot tikai likuma burtu un neiedziļinoties garā, un nerēķinot, un mūsu rakstniecības zieds, kā izskatās, vairāk pievērsies lasīšanai, nevis aritmētikai, tad tādi pārpratumi rodas. Taču šķiet, ka šobrīd ir rasts kompromiss un visi būs apmierināti. Vajagot arī skolai dot pietiekami daudz brīvas rokas, lai tās pieņemtu labākos risinājumus, izvēloties programmu paraugus. Bet jāsaprot, ka tas ir arī finanšu jautājums. Ja katras jomas pedagogi gribēs vairāk stundu savā mācību priekšmetā, tad nāksies pagarināt mācību gadu.
Šobrīd skolas var izvēlēties programmu ar četrām vai piecām latviešu valodas un literatūras stundām nedēļā, taču precīzu skaitļu, cik tādu mācību iestāžu ir katrā no grupām, neesot, atzina G. Catlaks. Tas ir tāpēc, ka skolu plāni mēdzot būt ļoti atšķirīgi. Viņa rīcībā esot dati, kas liecina, ka no apmēram 600 skolām 120 devušas priekšroku lielākam stundu skaitam, bet 12 deklarējušas, ka izvēlējušās mazāku stundu skaitu, bet par pārējām konkrētas informācijas nav. Pašlaik par šo jautājumu notiekot intensīvas sarunas ar sadarbības partneriem, arī – Rakstnieku savienību.
Ar skolotājiem šodien ir paredzēts tikties un saskaņot rīcības plānus. Viņam negriboties skriet notikumiem pa priekšu, taču cerot atrast pieņemamu risinājumu. Varot gan atklāt, ka vienā no partneriem izsūtītajām versijām ir paredzēts lielāks literatūras stundu skaits. Taču daudziem šķitis pieņemams arī priekšlikums, ka skolām dotas iespējas variēt stundu skaitu 10% robežās. Taču jāatceras, ka tas viss atsaucas uz citu stundu rēķina. G. Catlaks atšķirībā no ministra neesot tik optimistisks – iespējams, ka ne visas iesaistītās puses atbalstīs izstrādāto dokumentu. Katrā ziņā par formālu saskaņošanu to nekādā ziņā nevarot nosaukt, jo ir priekšlikumi, kuri ņemti vērā un iestrādāti jaunajā standartā.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
