Pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 6% jeb 198.1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3.48 mljrd. eiro.

Pārskata periodā akciju tirgos dominēja negatīvas tendences, ko lielā mērā noteica bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu “kariem” – pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz +1.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2.1% līdz -0.4%, savukārt konservatīvajiem no -2% līdz -0.4%2.

Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (46.3%) un parāda vērtspapīriem (44.6%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos1 un 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī jūnija beigās veidoja 4.7%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars – 1.3%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017.gada beigām pieauga par 1.9% un jūnija beigās veidoja 724 milj. eiro jeb 20.8% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 394.4 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 75 milj. eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 4 milj. eiro – akcijās, 32.4 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 11.6 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 206.2 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu ieguldījumiem 92% bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, t.sk. lielākā daļa Luksemburgā, Īrijā un Lietuvā.

Līdz jūnija beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 278 4772  dalībnieki, t.sk. 65.2% bija pievienojušies obligātā kārtā.

Foto: Shutterstock