Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) novērojumi, 2023. gads nedzīvības apdrošināšanas tirgū iezīmējās kā riska mazināšanas un sapratnes progresa gads, pieaugot sabiedrības risku izpratnei, vēlmei tos mazināt un apziņai, ka apdrošināšana ir jāiegādājas, pirms kaut kas noticis. Kādas bijušas apdrošināšanas tendences šī gada pirmajos sešos mēnešos, stāsta BALTA valdes loceklis Uldis Dzintars.
Ceļu satiksmes negadījumu skaits ietekmē OCTA tirgu
Katru gadu uz autoceļiem notiek traģēdijas, un arī šis gads diemžēl nav izņēmums, lai gan kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistiku šī gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn tas sarucis par 7 %.
“Kopējam ceļu satiksmes negadījumu skaitam vērojams samazinājums, un to gandrīz varētu uzskatīt par iemeslu gavilēm, ja vien jūnijs nebūtu nācis ar virkni smagu negadījumu. CSDD apkopotie dati liecina, ka šogad jūnijā satiksmes negadījumi prasījuši 17 dzīvības. Pat viens negadījums ir par daudz, un ceram, ka tendence traģēdiju skaitam uz mūsu ceļiem samazināties šogad tomēr turpināsies, un gada greizumā jūnija dati būs izņēmums. Ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājumam ir labvēlīga ietekme uz OCTA apdrošināšanas klientiem, jo apdrošinātajiem ir mazāk jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzības, un tas kopumā kompensējis pieaugušo inflāciju autoremonta darbnīcās,” komentē BALTA valdes loceklis Uldis Dzintars. Eksperts norāda, ka Satiksmes ministrijas ierosinājumi par ātruma samazinājumu uz ceļiem primāri ir vērsti uz bojāgājušo un cietušo skaita samazinājumu, taču varētu papildus veicināt arī ceļu satiksmes negadījumu skaita kopējo kritumu un netieši atstāt klientiem pozitīvu ietekmi uz OCTA apdrošināšanas cenas aprēķinu.
“Jāpiebilst, ka jau pašlaik, salīdzinot trīs Baltijas valstis, PZU grupas ietvaros Latvijā ir vidēji zemākā OCTA cena privātpersonām, proti, Igaunijā OCTA polise šā gada pirmajos sešos mēnešos bijusi par 20% dārgāka, savukārt Lietuvā OCTA polise klientiem izmaksā pat par 40% vairāk nekā Latvijā,” stāsta Dzintars, piebilstot, ka cenu ietekmē dažādi faktori – sākot ar kopējo negadījumu skaitu katrā valstī un beidzot ar autoparka vecumu.
Skarbas stihijas pagaidām klusē, tomēr mājokļu apdraudējums pieaug
Šā gada pirmajā pusgadā dabas apstākļi ir bijuši salīdzinoši mēreni, bet, kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, priecāties būtu par agru, jo nerēķināties ar pēkšņām stihijām nedrīkst – jau tagad redzam, ka vienu dienu ir liels karstums, bet nākamajā var atnākt stipras lietusgāzes, un šādos apstākļos postošs negaiss ir tikai laika jautājums. ASV, kas no postošām dabas parādībām cieš biežāk un vairāk nekā Eiropa, atzīst, ka cilvēka dzīvībai bīstamākie ir tornado, bet krusas rezultātā sabiedrība cieš lielākos finansiālos zaudējumus. Pagājušajā gadā arī Latvija piedzīvoja lielgraudu krusu līdz 4,5 cm diametrā, kas izmaksāja daudzus miljonus eiro. Šogad Eiropā Latvijas pērnais rekords jau pārspēts: piemēram, jūlijā lielgraudu krusa Horvātijā sasniedza 9 cm diametrā, bet jūnijā krusas izmērs Itālijā bija pat 12 cm diametrā. Visticamāk, nav pamata cerēt, ka Latvijai pašā karstākajā negaisu sezonā krusa ies secen un jau jūlīja mēnesī mēs redzam ekstrēmākas dabas parādības un postījumus.
Eiropas institūcijas uzrauga, lai sabiedrībai būtu iespējams apdrošināties pret šādiem dabas riskiem, un cenšas novērst šķēršļus, kur tas nav iespējams. Latvijā iespējas apdrošināties pret dabas un citiem riskiem ir plašas un pakalpojums ir pieejams. Izņēmums varētu būt apbūves vietas, kuras regulāri applūst un nav atbilstošas būvniecībai, kur varētu būt grūtības atrast apdrošinātāju, kas gatavs uzņemties tik augstu risku. Daudzās pasaules vietās šī problēma ir vēl izteiktāka un valsts to risina, dibinot speciālus fondus vai pati uzņemoties risku, kā tas notiek Kalifornijā, kur arvien vairāk apdrošinātāju atsakās veikt mājokļu apdrošināšanu.
“Neskatoties uz dabas apstākļiem, mājokļu apdrošināšanas klienti šogad pieredzēja citas situācijas, ko mēs palīdzējām atrisināt. Lielākais atlīdzību gadījumu skaita pieaugums mājokļa apdrošināšanā bija par ūdens un šķidrumu noplūdi, kas pieauga par 44 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. To veicināja arī janvāra stiprais sals, kura laikā, sasalstot cauruļvadiem vai apkures sistēmai, radās gana lieli zaudējumi,” skaidro Uldis Dzintars. Kopumā fiksēti 967 šādi gadījumi ar vidējo zaudējumu summu 1700 eiro apmērā. Salīdzinājumam – 2023. gadā vidējā atlīdzība bija 1200 eiro. Vidējās atlīdzības pieaugums vērojams arī uguns izraisītiem zaudējumiem, šogad sasniedzot 28 000 eiro, kas ir nozīmīgs pieaugums salīdzinājumā ar 20 000 eiro gadu iepriekš. Uguns izraisītas nelaimēs ir visaugstākā vidējās atlīdzības summa, ja neskaita lielgraudu krusas nodarīto postu, bet tie notiek retāk nekā ūdens noplūde. BALTA mājokļu klientiem vidēji notiek 3 ugunsgrēki nedēļā.
“Kopumā dati liecina, ka apdraudējums mājoklim un ēkai pieaug, tāpēc aicinātu cilvēkus laikus apdrošināt savus īpašumus. Mūsu klientu aptaujas liecina, ka kvalitatīva mājokļa apdrošināšana maksā lētāk, nekā daudzi domā, un to var atļauties lielākā daļa sabiedrības. Turklāt maksājumus var sadalīt pa mēnešiem, tādēļ klientam tikai atliek spert pirmo soli polises iegādei,” aicina Uldis Dzintars.
Pārmaiņu laiks uzņēmumu īpašuma risku vadībā
“Vēl pirms septiņiem, astoņiem gadiem mūsu poļu kolēģi stāstīja, ka Polijā apstākļi ir mainījušies: pieaugušas uzņēmumu rūpes par savu īpašumu drošību, un sāk veidoties prakse nopietni plānot drošības un risku mazināšanas risinājumus jau projekta būvniecības stadijā. Latvijā tolaik situācija bija pavisam citāda, un lielākā daļa uzņēmumu izpildīja tikai likumā noteiktās drošības prasības, nevēloties apzināties un vadīt riskus. Šķiet, nu pārmaiņu laiks iestājies arī pie mums,” saka Uldis Dzintars.
Viņš norāda – iemesls ir lielu vēsturisko atlīdzību izmaksas, kas vērojamas kādā no tautsaimniecības nozarēm, kur izmaksas ievērojami pārsniedz iekasēto prēmiju apjomu. Pieredzēto zaudējumu rezultātā daļa apdrošinātāju atsakās veikt apdrošināšanu, bet citi apdrošina, ja ir īstenoti noteikti soļi drošības uzlabošanai, kas var arī nozīmēt ēku pārbūves. Protams, daudz izdevīgāk ir vajadzīgos risinājumus paredzēt jau projektēšanas stadijā.
“Pieaugot uzņēmumiem piederošo aktīvu – gan ēku, gan iekārtu – apmēram un vērtībai, kas ugunsgrēka gadījumā rada lielus zaudējumus, ir svarīgi neļaut mantai burtiskā nozīmē izkūpēt gaisā, bet ieviest risinājumus, kas novērš riska iestāšanos, vai, ja risks tomēr iestājies, samazina iespējamos zaudējumus,” uzsver BALTA valdes loceklis Uldis Dzintars.
