Lai piesaistītu klientus, arī Latvijas uzņēmēji arvien plašāk izmanto “Melnās piektdienas” un “Kiberpirmdienas” izpārdošanu, kas ierasti norisinās novembra beigās. Neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, arī šogad 23 % Latvijas iedzīvotāju šajā laikā plāno veikt pirkumus, kas ir par 3 % vairāk nekā pagājušajā gadā, liecina uzņēmuma “TRY Dig Latvia” un “Norstat” veiktā aptauja.
Visvairāk “Melnās piektdienas” un “Kiberpirmdienas” izdevīgos piedāvājumus plāno izmantot iedzīvotāji vecumā līdz 39 gadiem, īpaši jaunieši. Ja vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem pirkumus grasās veikt 44 % aptaujāto, tad virs 50 gadiem – tikai 14 %. Nedaudz aktīvāki pirkumu veicēji ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī ģimenes ar trīs un vairāk bērniem.
“Pozitīvi, ka pieaugošās pārtikas un energoresursu cenas nav atstājušas būtisku ietekmi uz iedzīvotāju vēlmi izdevīgi iepirkties. Lai arī “Melnās piektdienas” un “Kiberpirmdienas” akcijas ir vairāk atpazīstamas ārzemēs, konkurence katru gadu paliek sīvāka arī Latvijā. Novērojumi liecina, ka arvien vairāk uzņēmumu izmanto izpārdošanu laiku jaunu klientu piesaistei, taču ne vienmēr ir laikus padomājuši par interneta veikala sagatavošanu papildu slodzei. Diemžēl daudzi uzņēmēji joprojām izmanto tehnoloģiski novecojušus risinājumus, kā rezultātā mājaslapas ir lēnas, pienācīgi nedarbojas meklētājs u.tml. Tehniskās neērtības samazina iespēju, ka potenciālais klients lapā kaut ko iegādāsies vai tajā atgriezīsies vēlreiz, tāpēc uz izpārdošanu laiku ir jādomā ne tikai par atlaidēm, bet arī mājaslapas lietojamību,” uzsver “TRY Dig Latvia” vadītāja Ilze Tenase.
Netic cenu pazemināšanai
Kamēr daļa iedzīvotāju “Melno piektdienu” gaida ar nepacietību, vairāk nekā puse jeb 56 % aptaujāto šajā dienā neplāno veikt pirkumus, jo netic, ka cenas tiešām tiek pazeminātas. Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju, galvenokārt vecumā no 40 līdz 59 gadiem, šo ir norādījuši kā svarīgāko iemeslu, kāpēc neplāno vai šaubās veikt pirkumus novembra izpārdošanu laikā.
“Diemžēl daļa pārdevēju ne vienmēr ir godprātīgi un mēdz manipulēt ar atlaižu cenām, mākslīgi paaugstinot sākotnējo vērtību, kas acīmredzami atstāji ietekmi uz klientu uzticību izpārdošanām. Ceru, ka jaunā ES direktīva, kas pieprasa – ja precei tiek piešķirta atlaide, tad ir jānorāda arī informācija, kāda bija preces zemākā cena pēdējo 30 dienu laikā, uzticību pamazām atgriezīs. Tas nozīmē, ka negodprātīga uzņēmējdarbības prakse nepaliek neievērota gan no patērētāju, gan uzraugošo institūciju puses,” norāda I. Tenase.
Svarīgs atlaides apmērs
Kā liecina aptauja, lēmumu izmantot izpārdošanu piedāvājumus, ietekmē arī piedāvātās atlaides apmērs. Trīs no četriem iedzīvotājiem (jeb 78 %) izskatītu iespēju iegādāties preces un pakalpojumus, ja zemākā apjoma atlaide būtu vismaz 40 %. Savukārt atlaide, kas ir zemāka par 20 %, šķiet pievilcīga vien 7 % aptaujāto.
Savukārt katrs sestais aptaujātais norāda, ka nekad nav izmantojis “Melnās piektdienas” vai “Kiberpirmdienas” piedāvājumus un neplāno to darīt arī turpmāk. Vēl tikpat iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņiem viss nepieciešamais jau ir. Savukārt aptuveni ceturtā daļa neizmantos akciju piedāvājumus, jo ir pieauguši ikdienas tēriņi par pārtiku un enerģiju, pastāv bažas par savu finansiālo stabilitāti un drošību, ir augsta inflācija vai ir samazinājušies ienākumi.
