Vispievilcīgākā uzņēmējdarbības vide ir Igaunijā, visproblemātiskākā – Lietuvā, bet Latvijā ir samērā pievilcīga uzņēmējdarbības vide, kaut arī ar vairākām konkrētām problēmām, šādus secinājumus atklāj “Stockholm School of Economics in Riga” (“SSE Riga”) Ilgtspējīga biznesa centra veiktais pētījums “Uzņēmējdarbības kultūra un vērtības Baltijas valstīs”.
Uzņēmēji Lietuvā un Latvijā kā visbūtiskāko šķērsli uzņēmējdarbībā norāda nodokļu likmes, bet uzņēmēji Igaunijā – inflāciju. Latvijā un Lietuvā kā viens no nopietnākajiem šķēršļiem tiek minēts biežā normatīvo aktu grozīšana. Trešā svarīgākā problēma, kas norādīta Latvijā, ir piekļuve finanšu resursiem, bet Lietuvā – citu tirgus dalībnieku pret konkurenci vērstie pasākumi. Šī problēma tiek minēta kā ļoti izplatīta arī Igaunijā, par pētījuma rezultātiem informēja “SSE Riga” komunikācijas vadītāja Dana Kumpiņa.
Raksturojot uzņēmējdarbības kultūru, Latvijas uzņēmēji retos gadījumos ir pārliecināti, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu savā uzņēmējdarbībā rīkojas caurspīdīgi. Savukārt Lietuvas uzņēmēji biežāk uzņemas riskus, izpilda normatīvo aktu prasības un vērtē kvalitāti augstāk nekā cenu. Lietuvas uzņēmēji biežāk plāno uzņēmējdarbību ilgtermiņā, ievēro caurspīdību un sadarbojas ar citiem uzņēmumiem, lai sasniegtu kopīgu mērķi. Lielākā daļa Igaunijas uzņēmēju ļoti reti norāda uzņēmējdarbības plānošanu ilgtermiņā, taču biežāk nekā citu valstu pārstāvji min tādus faktorus kā riska uzņemšanās un rūpes par apkārtējo vidi.
Uzņēmēji no Lietuvas un Latvijas pievēršas lielākoties sadarbībai ar Vācijas, Krievijas un Polijas uzņēmējiem, bet igauņi ir vairāk ieinteresēti sadarbībā ar Ziemeļvalstu partneriem. Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka liela daļa Baltijas valstu uzņēmēju ļoti rūpējas par uzņēmuma reputāciju.
Raksturojot pašus uzņēmējus, Baltijas valstu uzņēmēji visbiežāk norāda uz tādām iezīmēm kā smags darbs, centīgums, uzņēmība un konkurētspēja.
Pētījums arī liecina, ka tikai trešā daļa respondentu pašlaik ir pārliecināti, ka uzņēmumi nopietni risina sociālās un vides problēmas.
“Šis pētījums novērš reprezentatīvu datu trūkumu, kuri nepieciešami pamatotiem spiedumiem par uzņēmējdarbības vērtībām un praksi Baltijas valstīs, un tas uzskatāms par pirmo mēģinājumu noskaidrot, kāda ir “ilgtspēja” Baltijas valstīs. Saskaņā ar izpētes rezultātiem “ilgtspēja” joprojām vairāk ir sabiedrisko attiecību projekts, nevis reāla iniciatīva par krīzes sniegtajām mācībām,” skaidro viena no pētījuma autorēm un “SSE Riga” Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības centra direktore Maija Kāle.
Pētījums “Uzņēmējdarbības kultūra un vērtības Baltijas valstīs” balstīts uz 500 uzņēmēju aptaujas datiem, kā arī padziļinātām intervijām ar uzņēmējiem un uzņēmējdarbības ekspertiem Baltijas valstīs. Pētījumu veicis “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centrs, kuru atbalsta “SEB banka”.
