Lai gan vairāk nekā 60% autovadītāju atzīst, ka videi draudzīgu un ekonomisku auto izmantošana varētu būt iespēja samazināt patērētās degvielas izmaksas, tomēr vēl aizvien vairāk nekā trešdaļa šoferīšu nav gatavi savu auto nomainīt un priekšroku dot “eko auto”, secināts SEB bankas veiktajā Baltijas valstu pētījumā par autovadītāju paradumiem un eko braukšanu. Turklāt autovadītāji, lai arī norāda, ka viņiem rūp auto nodarītais kaitējums apkārtējai videi, tomēr ne vienmēr ir informēti par sava auto CO2 izmešu daudzumu un iespējām ekonomēt degvielu.
Autovadītāji Baltijas valstīs lielākoties atbalsta ekonomisku un videi draudzīgu braukšanu un auto izmantošanu. Vissvarīgākie šie aspekti ir lietuviešiem (gandrīz 75% autovadītāju), kamēr Latvijā un Igaunijā par auto ietekmi uz apkārtējo vidi satraucas vien 52% un 62% autovadītāju. Tomēr reālā situācija apliecina pretējo – tikai retais no autovadītājiem zina, cik daudz CO2 izmešu rada viņa automobilis. Vislabāk informēti ir lietuvieši – katrs piektais autovadītājs Lietuvā var pateikt precīzu viņa auto radīto CO2 izmešu daudzumu, kamēr Igaunijā tie ir 13%, savukārt Latvijā – vien 8% autovadītāju.
SEB bankas prezidents Ainārs Ozols: „Iedzīvotāju prātos eko domāšana ienāk pakāpeniski. Ja kādu laiku atpakaļ minot vārdu eko auto, prātā nāca „elektromobīļi”, tad pēdējo gadu laikā auto industrija ir gājusi straujiem soļiem uz priekšu, lai autobraucējiem nodrošinātu videi draudzīgāku un ekonomiskāku auto. SEB banka ir ņēmusi vērā šo aspektu un no šodienas papildina līzinga pakalpojumu klāstu, piedāvājot īpašu EKO līzinga piedāvājumu. Tas ir loģisks solis līdzšinējai bankas iniciatīvai par drošu satiksmi, kurai tagad pievienots arī izdevīguma aspekts, lai mašīnas līzings būtu ekonomisks klienta maciņam un ekoloģisks apkārtējai videi. Īpašais EKO līzinga piedāvājums paredz, ka visām mašīnām, kuru CO2 izmešu apjoms nepārsniedz 130 g/km, tiks nodrošināta 1 procentpunkta atlaide no aprēķinātās klienta līzinga likmes. Pēc SEB bankas datiem, ekoloģiskas mašīnas izvēle salīdzinājumā ar parastu automašīnu, uz degvielas, apdrošināšanas un līzinga maksājumu rēķina, ļauj ieekonomēt līdz pat 1300 eiro gadā, kas četru gadu laikā sasniedz ceturto daļu no automašīnas iegādes cenas”.
Turklāt, iegādājoties jaunu auto, vairāk nekā 90% autovadītāju daudz būtiskāka par auto radīto CO2 izmešu daudzumu, ir cena un degvielas patēriņš. Iespēja ekonomēt degvielu joprojām ir ļoti aktuāla autovadītājiem visās Baltijas valstīs. Aptuveni 60% autovadītāju visās Baltijas valstīs ir pārliecināti, ka, izmantojot ekonomiskāku automobili, viņi varētu būtiski samazināt tēriņus par degvielu, tādējādi ģimenes budžetā ietaupot līdzekļus. Tikai katrs desmitais aptaujātais autovadītājs nesaskata iespēju ietaupīt, ikdienā braucot ar ekonomiskāku auto.
Kā viens no lielākajiem “degvielas zagļiem” – iemesliem, kas ievērojami palielina auto ikmēneša degvielas patēriņu, tiek uzskatīta sēdēšana sastrēgumos. Puse no visiem Latvijas autovadītājiem ik dienu sastrēgumos pavada vismaz 15 minūtes, savukārt katrs ceturtais – pat vairāk nekā pusstundu. Līdzīga situācija ir arī abās kaimiņvalstīs, taču Latvijā ir krietni vairāk to autovadītāju, kas ik dienu sastrēgumos „nosēž” vairāk nekā pusstundu. Sastrēgumu problēma aktuālāka ir tieši galvaspilsētās un lielajās pilsētās, kur šoferīši katru dienu „korķos” pavada vidēji 30 minūtes, kamēr reģionos autovadītāji aizkavējas vien maksimums 15 minūtes. Turklāt vīrieši sastrēgumos pavada ievērojami vairāk laika nekā sievietes, kas skaidrojams ar to, ka arī ikdienā vīrieši pie stūres redzami daudz biežāk.
Bez tam tieši stiprā dzimuma pārstāvji ir tie, kas mēnesī ar automobili nobrauc vairāk kilometru nekā sievietes-autovadītājas. Kopumā Latvijā trešdaļa šoferīšu katru mēnesi ar auto nobrauc vismaz 1000 kilometru, savukārt katrs desmitais autovadītājs pie stūres mēro vairāk nekā 1500 kilometru. Pētījumā secināts, ka vīrieši ar mašīnu mēnesī mēro lielākus attālumus, nekā sievietes. Stiprā dzimuma pārstāvji ik mēnesi vidēji nobrauc vismaz 1000 kilometru (aptuveni 30% respondentu), kamēr gandrīz 40% sieviešu mēnesī nemaz nepārsniedz 600 kilometru robežu.
Savukārt aptuveni piekto daļu autovadītāju Latvijā var dēvēt par “neekonomiskiem” braucējiem, jo viņi ikdienā ar auto pārvietojas vieni paši. Puse aptaujāto autovadītāju parasti vienā auto brauc kopā ar vēl kādu pasažieri, savukārt vien 10% šoferu plāno savus braucienus tā, lai auto būtu vismaz trīs un vairāk pasažieri. Domājot par degvielas ekonomiju, taupīgākas ir Latvijas sievietes. Tieši vairums (gandrīz 90%) daiļā dzimuma pārstāvju parasti izvēlas auto braukt kopā ar vēl kādu pasažieri, kamēr katrs ceturtais vīrietis-autovadītājs auto pārvietojas viens pats.
Drošas Braukšanas Skolas eksperti norāda, ka, pareizi plānojot savu ikdienas maršrutu, izvairoties no sliktāk organizētajiem satiksmes punktiem pilsētā, kā arī ievērojot dažus ekonomiskas braukšanas principus, katru mēnesi ir iespējams ieekonomēt ne vien ievērojamu daudzumu degvielas, bet arī laiku. „Autovadītājiem ir jāmeklē alterantīvas un rūpīgi jārēķina nobrauktā attāluma attiecība pret laiku un patērēto degvielu, kas īpaši palielinās, ik dienas „sēžot” sastrēgumos. Rīgā joprojām ir vairāki neefektīvi organizētas satiksmes punkti jeb tā dēvētie “degvielas zagļi”, no kuriem ieteicams izvairīties, lai lieki „nesvilinātu degvielu”, ietaupītu savu laiku un nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu apkārtējai videi,” norāda Andris Pļavenieks, Drošas Braukšanas Skolas apmācību direktors.
