To nodrošināja labi rezultāti lielākajā daļā nozaru, kaut arī dažās saskatāma pasaules ekonomikas „sarežģījumu” ietekme.
Izaugsmes asni pamazām nostiprinās pārtikas produktu ražošanā, bet tie vēl nav ļoti augsti, gada pieaugums augustā bija 3.3%. Vienlaikus sāk piepildīties negatīvās prognozes par kokzāģētavām, to apjomi augustā bija par 6.5% mazāki nekā pirms gada un šis jau ir trešais mēnesis pēc kārtas ar nozīmīgi krītošiem ražošanas apjomiem, te vainojamas „šaurās vietas” gan izejvielu piegādē, gan pieprasījumā. Par laimi, iepriekšējos līmeņus turpina pārsniegt koka izstrādājumu, tātad pārsvarā augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana. Līdz ar armijai paredzēto kuģu pabeigšanu viens no līdz šim lielākajiem apjomiem bijis arī citu transportlīdzekļu ražošanā. Krīzes pārvarēšanas periodā lielāko apjomu sasniegusi poligrāfija, kā arī nemetālisko minerālu ražošana.
Viena no svarīgākajām rūpniecības nozarēm augustā ir mīnusos gan mēneša, gan gada griezumā — tā ir gatavo metālizstrādājumu ražošana. Jau iepriekš DNB bankas komentāros tika atzīmēts, ka šajā nozarē ir vislielākā varbūtība saskatīt eirozonas recesijas ietekmi un tas arī notiek, izlaides apjoms augustā bija par 9.4% mazāks nekā pirms gada. Ar šo saistītā nozarē — (citur neklasificētu) mašīnu un iekārtu ražošanā jauns apjomu rekords, diemžēl nevar izslēgt, ka šo nozari eirozonas krīzes aukstā elpa sasniegs vēlāk, tajā vienkārši ir ilgāks ražošanas cikls. Metālu ražošanas apjomi turpina staigāt pa jauno ražošanas apjomu plato, kas tika sasniegts martā, līdz ar Liepājas Metalurga jauno jaudu pilnīgu iedarbināšanu. Šai nozarei varētu klāties vieglāk nekā metālizstrādājumu ražotājiem, jo pārdošana mazāk saistīta ar konkrētiem klientiem, produkts ir standartprece, kuru var pārdot jebkuram pasaules tirgū, kurš pagaidām, par laimi, kopumā vēl nesarūk.
Mīnusi ir reģistrēti arī farmācijā, bet šajā nozarē šogad kāds ir zaudējis saikni ar realitāti — vai nu tie ir ražotāji vai statistiķi. Kritums kādā no vasaras mēnešiem varētu būt skaidrojams ar atvaļinājumu grafiku maiņu, bet ne gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā. Mīnusi ir arī tekstilpreču ražošanā, bet tā ir nozare, kurā ilglaicīgās tendences ir drīzāk lejupejošas. Šogad kopumā, bet ne augustā kritums reģistrēts arī apģērbu ražošanā, arī te saskatāmas domstarpības starp dažādiem informācijas sniedzējiem, bet no malas situāciju grūtāk vērtēt nekā farmācijā, kur izteikti dominē divi uzņēmumi.
Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma dati un pasūtījumu indeksi liecina, ka Latvijas apstrādes rūpniecība drīzāk turpinās augt. Signāli no pašiem ražotājiem šobrīd ir diezgan jaukti, bet kopumā var runāt par viegli pozitīvām sajūtām. Ļoti augstā līmenī svārstās apjomi iekārtu uzstādīšanā, kas liecina par aktīvu investīciju veikšanu.
Tomēr pieprasījuma apstākļi turpmākajos mēnešos būs sarežģīti. Dati Ķīnā pagaidām liecina tikai par situācijas pasliktināšanās tempa stabilizāciju, bet ne situācijas uzlabošanos. Apsteidzošie dati par ražošanu eirozonā nesola pat tik daudz, iepirkumu vadītāju indeksi norāda uz apjomu krituma padziļināšanos līdz ~8% gada griezumā šoruden. Tāpēc turpmākajos mēnešos būs sūri jācīnās par ražošanas apjomu noturēšanu, taču nu jau ar stipri lielu ticību var runāt, ka apstrādes rūpniecība mīnusos gada griezumā šajā pasaules ekonomikas vājuma ciklā nenonāks.
Tālāka nākotne lielā mērā ir atkarīga gan no pašu ražotāju spējas turpināt kļūt lielākiem un gudrākiem, gan reformām izglītībā, gan nepārdomātu “zaļās” elektrības atbalsta pasākumu savaldīšanas. apstrādes rūpniecībarūpniecība
