Maijā ārējā tirdzniecībā turpinājās iepriekšējos mēnešos reģistrētās labvēlīgās tendences. Eksporta pieaugums gada griezumā sasniedzis 33.4%, kas ir patiešām lielisks rezultāts. Pieaugums mēneša griezumā (+5.4%), kā jau tika prognozēts, bija mazāks nekā februārī un martā notikušais ar divciparu skaitli rakstāmais kāpums, taču tādu ilgstoši uzturēt nav iespējams.

Šobrīd pārliecinošs eksporta līderis ir koksnes produkti: to eksporta vērtība, mēneša laikā pieaugot par 14%, ir ļoti pietuvojusies maksimumam, kas iespējama ar Latvijā pieejamo resursu daudzumu, pašreizējām produktu cenām un izmantotajām tehnoloģijām. To vēl vairāk var palielināt tikai tālāks cenu kāpums (kas var nenotikt) un investīcijas salīdzinoši dārgu produktu ražošanā. Ļoti veiksmīgi strādājusi arī metālu ražošanas nozare. Kaut arī The Economist izejvielu cenu indeksā maijā metālu cenas kritās, Latvijas ražotāji to neizjuta, un arī turpmāk sagaidāmi labi rezultāti šajā preču kategorijā.

Aprīlī straujš pieaugums (+38% pret martu) bija minerālproduktu un tieši šajā kategorijā ieskaitītās elektrības eksportā, pateicoties „gadsimta plūdiem”, kā rezultātā Daugavas hidroelektrostacijas pat nespēja izmantot visu pienākošo ūdens daudzumu.

Lielu nepatīkamu pārsteigumu aprīļa tirdzniecības datos nav. Tie liecina, ka gada griezumā par 3.2% ir samazinājies farmācijas produktu eksports (arī mēneša griezumā -16%), taču šī ir viena no reizēm, kad pretrunās nonāk CSP un nozares asociācijas sniegtie dati, kam izskaidrojuma šobrīd nav un te netiek izvirzītas nekādas hipotēzes par to, kam ir taisnība. Mērens kritums ir arī pārtikas, mehānismu un elektroiekārtu, transportlīdzekļu un to daļu, tekstilpreču eksportā.

Preču tirdzniecības deficīts aprīlī bija 51.1 miljons latu, tātad par 40% mazāk nekā aprīlī. Ienākošās ziņas liecina, ka aprīlis ir bijis veiksmīgs arī pakalpojumu eksportam, tāpēc domājams, ka aprīlī ir bijis kopējais ārējās tirdzniecības pārpalikums vairāku desmitu miljonu latu apmērā.

Domājams, ka arī maijā eksports ir vēl nedaudz pieaudzis, pēc tam apjomi varētu nostabilizēties apmēram 400 miljonu latu līmenī. Latvijas eksporta sektors ir no krīzes atkopies ļoti labi, taču pieaugošs uzņēmumu īpatsvars jau strādā ar maksimāli iespējamo jaudu, kuras palielināšana prasa laiku. Ar katru nedēļu vairāk izjūtams kļūst augsti kvalificētu strādnieku trūkums, un viena no biežāk dzirdētajām frāzēm sarunās ar Latvijas rūpniekiem ir šāda: „Pasūtījumi ir, bet nevaram tos visus izpildīt.”

Autors: BNA.LV