Vairāku ekonomikas nozaru aktivizēšanās šogad ir bijusi pārsteidzoši strauja, un tas ļauj vismaz cerēt uz nelielu bezdarba samazināšanos jau 2. ceturksnī.
Kaut arī „zemākais punkts” ekonomikā ir pārvarēts, tikai tagad iegūstam pilnīgu statistisku ainu par recesijas nodarīto kaitējumu. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, kas tiek uzskatīts par visticamāko bezdarba līmeņa mērījumu, šī gada 1.ceturksnī vēl pieauga, pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 20% robežu.
Uz to visu raugoties no gaišās puses, darba meklētāju īpatsvara pieaugums 1.ceturksnī ir bijis lēnāks par prognozēto. Šī indikatora pieauguma temps ir būtiski samazinājies – līdz 0.7 procentpunktiem (pp) –, kamēr pirms gada tas bija apaļi 4 pp. Kopš tā brīža pieauguma temps ir nepārtraukti mazinājies – 2.8 pp, 1.7 pp, 1.3 pp.
Novelkot lineāru tendenci, bezdarbam jāsāk samazināties šī gada 3.ceturksnī, taču vairāku ekonomikas nozaru aktivizēšanās šogad ir bijusi pārsteidzoši strauja, kas ļauj vismaz cerēt uz nelielu bezdarba samazināšanos jau 2.ceturksnī. 1.ceturksnī gandrīz pārstājis palielināties to cilvēku skaits, kuri atlaisti štatu samazināšanas dēļ. Reģistrētā bezdarba kritums aprīlī neko nepierāda. Var pieļaut, ka cilvēki pēc pabalsta saņemšanas termiņa beigām pārstāj reģistrēties, taču darbā iekārtoto skaita pieaugums ir ļoti straujš.
Pēc būtiska krituma 2009.gada laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars pret pērnā gada beigām nav mainījies. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pat ir nedaudz samazinājies – par 3.6 tūkstošiem. Taču dramatiski ir kāpis to cilvēku skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu – no 44.2 līdz 61 tūkstotim, tagad viņu ir piecas reizes vairāk nekā 2007.gada beigās.
Diemžēl nevar droši prognozēt, ka līdz ar vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos viņu skaits sāks samazināties. Pat sākot sarukt bezdarba līmenim, vēl kādu laiku kļūs vairāk to cilvēku, kuri bez darba ir ilgstoši. Ceturkšņa laikā par 75% pieaudzis cilvēku skaits, kas bez darba ir ļoti ilgu laiku — vairāk nekā trīs gadus. Taču viņu skaits joprojām ir tālu zem iepriekšējās desmitgades sākumā novērotā līmeņa.
Vienlaikus kopš 2007.gada pavasara ir piecas reizes samazinājies to cilvēku skaits, kuriem nav vēlēšanās un nepieciešamības strādāt. Interesanti, ka šo cilvēku skaita kulminācija precīzi sakrita ar augstāko punktu nekustamo īpašumu tirgū.
Avots: BNA Latvia
