Rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem novembrī pret oktobri samazinājās par 0.3%, tai skaitā galvenokārt uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā — par 0.6%, skaidro DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Šis ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad apstrādes rūpniecībā izlaides apjoms svārstās ap vienu punktu. Tas būtu jāsauc par stagnāciju uz gada pirmajā pusē notikušās straujās izaugsmes fona, bet pieaugums gada griezumā novembrī ir krasi sarucis pērn šajā laikā reģistrētā straujā kāpuma dēļ. Taču sagaidāms, ka decembra sezonāli izlīdzinātajos datos atkal redzēsim nozīmīgu augšupeju mēneša griezumā, jo pat tradicionāli klusajā gada pēdējā nedēļā darbs dažās apakšnozarēs ritēja neraksturīgi intensīvi. Arī enerģētikas decembra datos gaidāmi labi rādītāji aukstā laika dēļ.
Aizvadītā gada pirmajos 11 mēnešos apstrādes rūpniecība augusi par 13.8% pret pērnā gada attiecīgo periodu, bet sagaidāms, ka gadā kopumā tiks reģistrēts pieaugums virs 15%. 2011.gadā izaugsme būs nedaudz mazāka, taču arī pārsniegs 10% atzīmi. Gada sākumā labu pieaugumu gada griezumā joprojām nodrošinās bāzes efekts, taču gada gaitā arvien lielāku lomu spēlēs investīcijas iekārtās un produktu attīstībā. Lēnāka izaugsme nākamgad būs kokapstrādē, taču metālapstrāde un mašīnbūve augs līdzīgā tempā kā šogad, vairāk nekā par 20%.
Ir pausts daudz bažu par iespēju kāpināt izlaidi arī turpmāk, jo brīvo jaudu rezerves ir krasi sarukušas. Tā tiešām ir nopietna problēma, taču ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Pieaugoša pieprasījuma apstākļos dažkārt izrādās, ka ražotnes nominālā jauda ir visai nosacīts jēdziens, uzņēmumi pamanās to pārsniegt, labāk organizējot darbu un izmantojot Latvijas elastīgā darba tirgus priekšrocības. Dažviet objektīvi nepārvaramu jaudas griestu sasniegšana pamudina uzņēmumus tās izmantot vērtīgāku produktu ražošanai, viņi var atļauties kļūt izvēlīgāki pasūtījumu pieņemšanā. Nav arī jāšaubās, ka pašlaik rūpniecībā pieaug investīciju aktivitāte. Lielākais projekts ir Liepājas Metalurga rekonstrukcija, taču miljonos mērāmas investīcijas tiek plānotas vai veiktas vairākos uzņēmumos.
Tāpēc izaugsmes apstāšanās rūpniecībā šogad nedraud, ja vien nenotiek finanšu tirgu „pārdegšana” globālā mērogā. Ar divciparu skaitli rakstāmas izaugsmes uzturēšana apstrādes rūpniecībā vismaz turpmākajos piecos gados ir ambiciozs, taču reālistisks mērķis, bez tā sasniegšanas ekonomikai būs grūti uzvarēt sacensībās ar laiku, kurās tempu diktē citās ES valstīs pieejamās pelnīšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.
Autors: Pēteris Strautiņš / DnB NORD; BNA
