Trīs uz kara fona pavadītie gadi bijuši sarežģīti – ekonomika nav spējusi uzrādīt būtisku pieaugumu un pērn pat nedaudz sarukusi. Šis laiks lielā mērā raksturojams kā stagnācija – pērnā gada pēdējā ceturksnī ekonomikā saražotais apjoms bija vien nedaudz augstāks nekā 2021. gada nogalē.
Lai gan iepriekš šķita, ka vairākos sektoros pērnā gada izskaņā vērojām sasparošanos, pievienotā vērtība ceturtajā ceturksnī ekonomikā saglabājusies teju nemainīga. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis vien par 0,1% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Neliels kritums 0,4% apmērā bijis attiecībā pret 2023. gada pēdējo ceturksni (nekoriģēti dati). 2024. gadā kopumā IKP salīdzināmajās cenās sarucis par 0,4% (nekoriģētos datos) attiecībā pret 2023. gadu. Lai gan neliels kritums bijis, par ekonomikas recesiju to gluži saukt nevarētu. Jāņem vērā arī tas, ka pēdējā laikā redzam ļoti būtisku datu pārskatīšanu. Piemēram, ja pērn februārī publicētie dati liecināja, ka 2023. gadā ekonomika sarukusi par 0,3%, tad šodien dati rāda, ka IKP aizpērn audzis par straujiem 2,9%.
2024. gadā ekonomiku balstīja patēriņa kāpums, strauji augot valdības patēriņam, kamēr mājsaimniecību tēriņi palielinājās vien nedaudz. Kritums importā bija prāvāks nekā eksporta samazinājums, kā rezultātā neto eksports palielināja IKP apmērus. Savukārt ļoti būtiski saruka investīcijas. Te lomu spēlēja gan privāto investīciju atlikšana augstu procenta likmju apstākļos, gan arī valdības investīciju, īpaši to, kas saistītas ar ES fondiem, kavēšanās.
Šogad gan kavēties vairs nevar atļauties, jo ar Atjaunošanas un noturības fondu saistītajiem projektiem jābūt ieviestiem līdz 2026. gada vasaras beigām. Tādēļ prognozējam, ka valdības investīcijas šogad strauji augs. Privātajām investīcijām palīdzēs tas, ka procentu likmes šogad būs krietni zemākas nekā pērn. Eiropas Centrālā banka turpinās likmju samazināšanu, un šī gada septembrī jau noguldījumu uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, būs pie 1,75%. Tomēr privātās investīcijas joprojām var bremzēt ģeopolitiskā neskaidrība.
Cerības ir uz to, ka spēcīgāk sāks augt mājsaimniecību patēriņš. Samērā straujas izaugsmes turpināšanās neto algās (8,5%) komplektā ar mērenu inflāciju (2,6%) nozīmē, ka patērētāju pirktspēja turpinās palielināties. Tam vajadzētu uzlabot mājsaimniecību patēriņa rādītājus. Lai gan patērētāju noskaņojums pērn bija uz izteikti augšupvērstas trajektorijas, šī gada sākumā tas ir pasliktinājies. Var būt, ka tās ir tikai īstermiņa svārstības, bet var arī būt, ka patērētāji kļuvuši pesimistiskāki un piesardzīgāki pasaules notikumu vai arī mūsu pašu valdības nedienu iespaidoti. Cerēsim uz pirmo variantu, jo pesimistiskas mājsaimniecības, protams, nesteigsies tērēt.
Pēc diviem eksporta krituma gadiem, šogad ceram redzēt nelielu kāpumu eksportā. No vienas puses, jau pērnā gada nogalē eksports bija spēcīgāks nekā iepriekš, straujāk augot pakalpojumu eksportam. Mūsu partnervalstīs ekonomikas šogad lēnām augs pretstatā stagnācijai pērn. Arī eksporta pasūtījumu novērtējums apstrādes rūpniecībā šobrīd izskatās, ka ir uz augšupvērstas trajektorijas. No otras puses, ir daudz risku, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību un ASV prezidenta Trampa tarifu draudiem. Neskatoties uz ļoti skaļajiem nesenajiem paziņojumiem, prognozēs pieņemam, ka Trampa ieviestie tarifi būs nelieli vai uz atsevišķām preču grupām mērķēti, un atbildes tarifi no Eiropas Savienības puses būs samērīgi. Tādā gadījumā negatīvais efekts būs limitēts, un Latvijas eksports šogad varētu lēnām augt. Tomēr neskaidrība saglabājas augsta.
Kopumā Swedbank šogad prognozē IKP izaugsmi 2,2% apmērā.
Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
