Aptuveni divām trešdaļām jauniešu (15 līdz 29 gadi), kuri vēl nav atraduši savu vietu darba tirgū, ir iegūta tikai pamatizglītība vai vidējā izglītība. Šāds izglītības segums (bez jebkādām profesionālām iemaņām) nerada īpašu interesi darba devējos, norāda Labklājības ministrijā (LM).
Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2015. gada decembra beigās bez darba bija 16 222 jaunieši (tas veido 19,8% no bezdarbnieku kopskaita), turklāt 12,6% jauno cilvēku bija ilgstošie bezdarbnieki (vairāk nekā gadu nav spējuši iekārtoties darbā).
Lielākais jauniešu bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās bija palīgstrādnieks – 651, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 618, pārdevējs konsultants – 605, būvstrādnieks – 250, viesmīlis – 232, klientu apkalpošanas speciālists – 167, pavārs – 147, ceha strādnieks – 140.
Lai palīdzētu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, iekļauties darba tirgū, kopš 2014. gada sākuma Latvijā tiek īstenota Jauniešu garantijas programma, kuras ietvaros jauniešiem piedāvā apgūt darba tirgum nepieciešamās profesionālās iemaņas, kā arī sniedz atbalstu darba meklēšanā un darba iekārtošanā – tas viss notiek bez maksas, un dalībnieki var saņemt arī stipendiju par dalību pasākumos. Tā, piemēram, jauniešiem bez maksas 1 vai 1,5 gadu laikā ir iespējams apgūt tautsaimniecībā pieprasītu specialitāti. Mācību procesā obligāta ir arī prakse, kur gūt pirmo darba pieredzi, kas allaž darba devēju acīs bijusi vērtība. Jauniešu garantija piedāvā arī vēl vairākas citas aktivitātes, piemēram, karjeras konsultācijas, subsidēto nodarbinātību (detalizētu informāciju iespējams uzzināt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) – gan klātienē, gan mājaslapā). Piemēram, pērn šajā projektā iesaistījās gandrīz 26 000 jauniešu. Daļai tieši dalība tajā vainagojās ar darba atrašanu, jo, kā liecina statistika, 2015. gadā 21 094 jaunieši bezdarbnieku rindas atstāja, nokļūstot darba tirgus apritē, turklāt gandrīz katram trešajam uzsākt darba gaitas palīdzēja iesaistīšanās kādā NVA piedāvātajā atbalsta pasākumā.
Koks ar diviem galiem
LM arī aicina darba devējus attiecībā pret jaunpienācējiem darba tirgū nedaudz piezemēt savas prasības, piemēram, negaidot no jaunā speciālista ļoti specifiskas, tieši šai nozarei raksturīgas zināšanas un prasmes. «Nereti darba devēji no jauniešiem sagaida tehniskas un ļoti specifiskas iemaņas, kas raksturīgas darbam konkrētajā nozarē, ko izglītības sistēmā ne vienmēr tādā līmenī iespējams apgūt. Darba devējiem ir jābūt atvērtiem, piedāvājot jauniešiem pirmo darba vietu un vienlaikus rēķinoties, ka izglītības iestādes nevar sagatavot speciālistus katra uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Arī pašiem uzņēmumiem ir jāinvestē jaunā darbinieka apmācībā,» NRA.lv uzsver Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, piebilstot, ka Latvijā ir maza, atvērta ekonomika, turklāt arī visā pasaulē notiek strauja tehnoloģiju un dažādu pieeju darbam nomaiņa. «Tāpēc gan darba devējiem, gan ņēmējiem ir jābūt mobiliem: strādājošajiem jābūt gataviem mācīties visu savu profesionālo dzīvi, darba devējiem jābūt gataviem apmācīt speciālistus arī pašiem.»
LM mudina jauniešus ņemt vērā, ka mūsdienu darba tirgū diplomam ir nozīme un bez apgūtas speciālistes jeb profesijas cilvēks nav interesants darba devējam. «Apmēram 60% jauniešu bezdarbnieku ir tikai pamata vai vidējā izglītība. Ir jāsaprot, ka ar šādu izglītības segumu ir problemātiski veidot sekmīgu karjeru, ieņemt atbildīgus amatus. Protams, arī cilvēki ar augstāko izglītību reti, bet mēdz kļūt par bezdarbniekiem, taču viņi šajā statusā pavada daudz mazāk laikā un diezgan ātri atkal atgriežas darba tirgū. Kā liecina mūsu ilggadēja pieredze, jauniešiem ar augstāko izglītību (pat jā tā iegūta sociālajās zinātnes, kur nemitīgi runā par speciālistu pārprodukciju) ir daudz lielāka varbūtība atrast darbu nekā jaunietim ar nepietiekamu izglītību (pamata vai vidējo izglītību),» akcentē I. Lipskis.
Viesstrādnieku jautājums
Turklāt kvalificētiem speciālistiem ir lielākas iespējas iegūt stabilu, labi apmaksātu darbu, jo jomās, kur augstas raudzes speciālistu trūkst, piemēram, IKT jomā, tieši darba ņēmējs šobrīd diktē savus noteikumus, jo tur notiek cīņa par labākajiem, bet nozarēs, kur vajadzīgs mazkvalificēts darbaspēks, darba devēji labi apzinās, ka vakance ilgi brīva nepaliks, neskatoties uz garākām darba stundām, smagākiem darba apstākļiem un atalgojumu zem vidējā līmeņa valstī. «Neiepriecinošā demogrāfiskā situācija nākotnē var nostrādāt par labu darba tirgum, jo darbaspēka resurss mums paliek arvien mazāks, tāpēc darba devēji arvien vairāk izjutīs darba roku trūkumu jebkurā nozarē un būs viņiem jādomā, kā piesaistīt strādājošos. Jācer, ka darba devēji tad jaunos cilvēkus vēl vairāk novērtēs kā vērtīgu resursu,» spriež I. Lipskis. Protams, darba devēji jau tagad var piesaistīt viesstrādniekus (piemēram, pēdējos gados Latvijas uzņēmumi ik gadu nodarbina ap 1000 viesstrādnieku), tomēr, ja runā par atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām, primāri tomēr ar mūžizglītības instrumentu palīdzību apritē cenšas atgriezt vietējos iedzīvotājus darbspējas vecumā.
Jāmācās visa mūža garumā
Jāteic, ka jaunieši ir tikai viena no riska grupām darba tirgū. LM Darba tirgus politikas departamenta direktors informē, ka vēl viena liela riska grupa ir pirmspensijas vecuma cilvēki jeb personas, kas ir vecākas par 50 gadiem. Tieši šai grupai ir visgrūtāk atsākt darba soli, jo nereti viņu prasmes ir novecojušas, viņiem ir nepietiekams izglītības līmenis, turklāt attiecībā uz pirmspensijas vecuma ļaudīm darba tirgū pastāv virkne aizspriedumu un stereotipu.
«Darba tirgus ir ļoti mainījies. Nepietiek vien ar to, ka pirms vairākiem desmitiem gadu cilvēks ir ieguvis izglītību, lai tagad mierīgi strādātu visu mūžu un nedomātu par tiem procesiem, kas notiek viņa uzņēmumā (tehnoloģiju nomaiņa u.c.). Tagad darba tirgus pieprasa mācīties visa mūža garumā, regulāri papildinot savu zināšanu bagāžu. Tāpēc pirmspensijas vecuma cilvēkiem tiek piedāvātas dažādas apmācību programmas, lai apgūtu jaunas iemaņas, kas vajadzīgas viņa profesijā, kā arī iemācītos jaunas prasmes, bez kurām darba tirgū mūsdienās vairs nevar iztikt, piemēram, angļu valoda un datorpasmes,» teic I. Lipskis. Lai jau laikus censtos pasargāt šāda vecuma cilvēkus no darba zaudēšanas, izstrādes stadijā ir stratēģija darba dzīves pagarināšanai. Drīzumā startēs programma, kuras mērķis būs palīdzēt pusmūža cilvēkiem noturēties darba tirgū, proti, nodarbinātajiem tiks piedāvātas sevis pilnveides iespējas, lai vajadzības gadījumā viņi būtu jau laikus sagatavoti jauniem darba apstākļiem un nebūtu pārrāvums viņa profesionālajās gaitās. «Ja cilvēkam ir kādas veselības problēmas, programma paredzētu arī finansējuma piešķiršanu darba vietas pielāgošanai konkrētā strādājošā vajadzībām vai apmaksātas vizītes pie fizioterapeita,» norāda I. Lipskis.
No 2017. līdz 2022. gadam programmai piešķirti 10 miljoni eiro Eiropas struktūrfondu līdzekļu. Arī mūžizglītībā ir apņemšanās iesaistīt pēc iespējas vairāk ļaužu, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni.
Jauna programma ilgstošajiem bezdarbniekiem
Vēl viena problēma ir ilgstošie bezdarbnieki. LM Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Nikolajeva stāsta, ka šogad sāksies jauna programma, kur visas aktivitātes būs vērstas tieši šīs mērķgrupas atbalstam. Plānots, ka pirmie ilgstošie bezdarbnieki programmā tiks iesaistīti marta beigās, aprīlī. Šī programma tiks realizēta sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. «Jo ilgāk cilvēks ir bez darba, jo vairāk viņam sarūk ticība saviem spēkiem, tāpēc ar šiem cilvēkiem strādās ekspertu komanda, tostarp psihologi, sociālie darbinieki,» skaidro A. Nikolajeva. Pēc tam personām piedāvās iesaistīties kādā no apmācību programmām vai reālas darba vietas. Ņemot vērā dziļās psiholoģiskās problēmas, ar kurām sastopas cilvēki, kas ilgi paliek bez darba, programmā tiks ievērots princips, ka viņiem līdzās būs cilvēks, kas spēs viņus atbalstīt un dot padomu, kā rīkoties tālāk (katram dalībniekam būs mentors), kamēr viņi atgūs ticību, ka darba tirgū ir vajadzīgi.
«Programmā būs pieejamas arī arodārstu konsultācijas, jo ir bijušas situācijas, kad cilvēks konkrētu darba piedāvājumu nevar akceptēt veselības problēmu dēļ. Būs nodrošināta arī iespēja ārstēties no dažādām atkarībām,» piebilst A. Nikolajeva. Līdz 2020. gadam ir iecerēts programmā iesaistīt aptuveni 20 000 cilvēku.
Bezdarbnieka portrets (2015. gads)
• No reģistrēto bezdarbnieku kopskaita (81 780) 2015. gada beigās 53,4% (43 681) bija sievietes un 46,6% (38 099) vīrieši.
• Reģistrēto bezdarbnieku skaits sadalījumā pa profesijām pēc pēdējās nodarbošanās 2015. gada beigās (lielākais skaits): palīgstrādnieks – 4497 (5%), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 2913 (4%), apkopējs – 2115 (3%).
• Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2015. gada beigās lielāko īpatsvaru veido bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 37,3%, pārsvarā (72,6%) viņu vecums ir 40 gadi un vairāk. Salīdzinot ar gada sākumu, lielākās izmaiņas vērojamas bezdarbnieku skaitā ar augstāko izglītību – pieaugums par 0,8% punktiem.
• 2015. gada decembra beigās lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki 50 gadu vecumā un vecāki (37,1%) un ilgstošie bezdarbnieki (29,7%).
• 2015. gadā NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos piedalījušies 129,1 tūkst. bezdarbnieku (viens cilvēks var būt piedalījies vairākās aktivitātēs).
• 2015. gadā darbā iekārtojušies 69 266 bezdarbnieki, no kuriem 20 474 (29,6%) bezdarbnieki ir iekārtojušies darbā pēc kāda NVA pasākuma pabeigšanas.
Avots: LM
Bezdarba situācija Latvijā
Operatīvā informācija
• Reģistrētā bezdarba līmenis 2016. gada 1. februārī bija 9,1%. NVA uzskaitē – 85 457 bezdarbnieki.
• 2016. gada 1. februārī NVA reģistrētas 5455 brīvās darba vietas. Pieprasītākās profesijas: kravas automobiļa vadītājs (591), palīgstrādnieks (405), kuģu remontatslēdznieks (397), gāzmetinātājs (193), pavārs (133), būvstrādnieks (133), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (104), transportlīdzekļu krāsotājs (104), tirdzniecības aģents (88), programmētājs (86).
Līga Nestere
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
