Nopietnu un, iespējams, smagu diskusiju temats jau tuvākajās nedēļās būs pensiju piemaksas. Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk nekā par 20 miljoniem latu, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas. I. Viņķele to nenoliedz, tomēr uzsver, ka «tas ir sliktākajā gadījumā» un «jāskatās, kāds būs starptautisko aizdevēju viedoklis».
Neatkarīgā rakstīja, ka iepriekšējā Saeimas Sociālā un darba lietu komisija sagatavoja virkni grozījumu pensiju likumā, kurus vēlējās izskatīt steidzamības kārtā, tomēr Valsts prezidents, pamatojoties uz Finanšu ministrijas atzinumu, Saeimas sēdi nesasauca. Priekšlikumi pensiju likuma izmaiņām saturēja ne tikai pensiju indeksāciju, pret kuru principiāli iebilda finansisti, bet arī priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu (saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju tā ir spēkā tikai līdz šā gada beigām), pensionēšanos pēc atvieglotiem noteikumiem smagos un kaitīgos darbos strādājošiem cilvēkiem (arī šiem cilvēkiem atvieglojumus likums paredz tikai līdz gada beigām), kā arī izmaiņas pensionēšanās kārtībā vecākiem, kuri audzina bērnu ar invaliditāti.
Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) trešdien komisijas sēdē norādīja, ka, tā kā šie iepriekš izstrādātie grozījumi netika pieņemti pat pirmajā lasījumā, tos no jauna virzīt nevar.
Ir jāizstrādā jauni. Diskusijā ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem deputāti nolēma, ka steidzamības kārtā tiks virzīti atsevišķi grozījumi un, proti, iespēja priekšlaikus pensionēties, atvieglojumi smagos darbos strādājošajiem, kā arī tiks pagarināta viena no pensiju likuma pārejas normām par pensiju aprēķināšanā izmantoto pensijas sākumkapitālu. To rosināja LM speciālisti, norādot, ka tikai līdz šā gada beigām ir spēkā norma, kā rēķina šo pensijas sākumkapitālu personām, kuras laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam nav strādājušas vai alga kurām bijusi ļoti maza. Šie četri gadi ir zīmīgi, jo tieši tos attiecina uz visu padomju laikos nostrādāto darba stāžu. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks sacīja: redzam, ka ievērojamam skaitam cilvēku, kuriem tagad aprēķina pensiju, šajos gados algas nav bijis vai tā ir mazāka par vidējo tā laika algu valstī. Ja nākamgad nepaliks spēkā norma, ka šiem cilvēkiem pensiju aprēķinā ņem vērā vidējo algu valstī no 1996. līdz 1999. gadam, viņu pensija sanāks uz pusi mazāka.
Būtisks iemesls, kāpēc LM tomēr atbalsta priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu un atvieglojumus smagos darbos strādājošajiem, ir arodbiedrību savāktie darba ņēmēju paraksti. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte Irina Homko norāda, ka norma par kaitīgos darbos strādājošo tiesībām pensionēties pēc atvieglotiem noteikumiem jāsaglabā, kamēr vien ir šādi cilvēki. Viņu skaits nav liels, tāpēc būtiskus papildizdevumus tas neprasīs. LM vēl gatavos aprēķinus, cik izmaksās priekšlaicīgā pensionēšanās, tomēr arī tur nevar runāt par milzīgiem izdevumiem – aizejot priekšlaikus pensijā, cilvēks saņem vien 50% no pensijas. I. Viņķele apliecina, ka galvenie uzdevumi pensiju jomā pašlaik ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana – pakāpeniski līdz 65 gadiem, sociālās apdrošināšanas stāža paaugstināšana, kas nepieciešams, lai varētu aiziet pensijā. Viņa neaizmirsa atgādināt, cik svarīgi ir fiskālie rādītāji. «Izmaksu pozīcijas ar vieglu roku tiek virzītas, bet nedomā par fiskālo ietekmi uz sociālo budžetu.» Saeimā aktualizējās arī pensiju piemaksu jautājums. Tšās gadā prasa 140 miljonus latu. Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze norādīja, ka varētu apspriest iespēju diferencēt pensiju piemaksas atkarībā no pensijas apmēra – robežšķirtne būtu 300 latu pensija.
