Viņš norāda: «Pensiju sistēmu pirmais ieviesa Prūsijas kanclers Bismarks pēc principa, ka jācīnās ar nepateicīgajiem bērniem. Viņš uzstāja, ka jāievieš solidāra sistēma – pensijas, lai panāktu, ka tie bērni, kas nerūpējas par vecākiem, tomēr spiesti gādāt vecākiem līdzekļus caur to, ka maksā nodokļus valstij, bet tā – pensijas.»

Rugainis uzskata, ka ir jārēķinās kā ar Latvijas demogrāfisko un ekonomisko realitāti, tā arī mums piemītošo vēlmju domāšanu, proti, ja kaut ko vēlamies, tad uzdodam to par īstenību. «Mani dzīve spiedusi lūkoties reāli, un es redzu, ka pašreizējā pensiju sistēma tālāk tā nevar funkcionēt. Vismaz ilgu laiku ne,» skarbs ir Rugainis.

Viņš uzskata, ka nākotnē nemaksās pensijas, jo ir pārāk maz bērnu un tos nerada joprojām, raksta Apollo.lv.

«Tāpēc, ka ekonomikas struktūra ir pārāk maz pelnoša, bet robežas – vaļā. Šobrīd ir 477 tūkstoši vecuma pensionāru, papildus klāt invalīdi – līdz 560 tūkstošiem. Pretim ir 750 tūkstoši strādājošo, no kuriem apmēram 250 tūkstoši – valsts sektorā. Tātad kāds pusmiljons strādā, nopelnot visu naudu šajā valstī. Daļu līdzekļu no tās samaksā valsts kalpotājiem, kuri dara vajadzīgu, kaut ne vienmēr efektīvu darbu. Vēl – jāizmaksā pensijas tiem, kam tās pienākas. Un tad vēl – pelnošajiem jāveic uzkrājuma maksājumi, lai viņiem pašiem vēlāk būtu pensijas. Un visbeidzot – viņiem jālaiž pasaulē un jāaudzina bērni, turklāt būtu apsveicami, ka vidējais bērnu skaits pieaugtu vismaz divas reizes. Uz šā fona, kad saku, ka tāda situācija nevar turpināties, ir nepieņemama «sarkanu līniju» vilkšana, jo, redz, pensionāri ir vienīgais augošais, apzinīgais un disciplinētais elektorāts,» skaidro banķieris.

Viņš uzsver: Viņu paliks vairāk, viņi seko līdzi politikai, mūžam ejot uz otru pusi, pasliktinās veselība, cilvēki kļūst atkarīgāki no sabiedrības. Tāpēc pensionāri labprāt piedalās vēlēšanās, balso, bet politiķi to zina, ņem vērā un sadala elektorātu, velkot šīs sarkanās līnijas, pasakot, ka pensijas nesamazinās nekādā gadījumā.»

«Tas ir tas, par ko kategoriski uzstājos, ka, samazinoties visiem ienākumiem, pensionārus privileģētā kārtā nodala no pārējās sabiedrības, bet viņi paziņo – mūs nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt. Man liekas, ka arī pensionāri ir dažādi, domāju, starp viņiem ir tādi, kas izprot stāvokli un man piekrīt. Diskusijā parādās vecākās paaudzes daļas viedoklis, ka viņi būtu gatavi zināmam pensijas samazinājumam. Pensionāru vidū ir miljonāri, lielu namu un zemes īpašnieki, kuriem ienākumu dēļ valsts pensija nav būtiska,» – tā Rugainis.