Mēs turpinām aplikt ar nodokli pensijas, kuras ir mazākas par nabadzības riska robežu, un tas ir visnetaisnīgākais, NRA.lv saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.
Sarunās par nodokļu reformu nav izdevies panākt, lai pensiju neapliekamais minimums pieaugtu vismaz līdz 300 eiro nākamajā gadā. Pret pensionāru nabadzību sestdien Rīgā protestēs pensionāri no visas Latvijas.
Latvijas Pensionāru federācija sestdien Rīgā, Strēlnieku laukumā rīko pensionāru sapulci, kurā vāks parakstus par nabadzības pieauguma apturēšanu vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū un veselības aprūpes nodrošināšanu senioriem. «Pieprasām Latvijas Saeimai un valdībai nekavējoties veikt pasākumus, kas novērstu strauju pensionāru nabadzības pieaugumu, par ko nepārprotami liecina mūsu valsts un starptautisko institūciju veiktie apsekojumi,» teikts senioru uzsaukumā. Otra prasība ir nodrošināt ikvienam pensionāram iespēju saņemt pilnvērtīgu veselības aprūpi neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Sapulcē, kam dota devīze Cilvēcīgas un godpilnas vecumdienas sanāks pensionāru organizāciju pārstāvji no 114 federācijas dalīborganizācijām no novadiem un pilsētām.
«Pie secinājuma, ka Latvijas senioriem ne tikai draud nabadzības risks, bet liela daļa pensionāru arī dzīvo nabadzībā, nonākuši ne tikai paši pensionāri, to apliecina valsts institūciju pētījumi un statistikas dati,» saka A. Siliņš. «Pensijas lielai daļai pensionāru ir mazākas par nabadzības riska robežu un būtiski atpaliek no kopējā ienākumu līmeņa, arī indeksācija nenotiek tik strauji, lai kompensētu dārdzību.» Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķina, vēl 2015. gadā nabadzības riska slieksnis bija 318 eiro, un dati rāda, ka kopš 2010. gada palielinās nabadzības riskam pakļauto senioru skaits, sasniedzot 38,1 procentu. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks ir vēl augstāks, sasniedzot 74 procentus. «Ar pensionāru stāstiem saskaramies katru dienu, un tie visi nepārprotami liecina, ka izdzīvot ar pensiju, kas ir 250 eiro mēnesī, cilvēki nevar. Protams, ir jāizdzīvo, taču tā vairs nav normāla dzīve, tikai eksistence,» secina A. Siliņš. Šoruden pensijas palielināsies vidēji par pieciem līdz 15 eiro, atkarībā no pensijas apmēra, nākamgad pensijas pieaugs straujāk tiem pensionāriem, kuru stāžs ir lielāks. Tāpat tikai pēc gada palielināsies pensiju piemaksu apmērs, ko maksā par vienu darba stāža gadu, kas nostrādāts padomju laikos. Tomēr pensionāri satraucas, vai izdzīvošana kļūs labāka, jo dzīves dārdzība strauji pieaug. «Šos argumentus un situāciju izklāstīju premjeram, ar kuru mēs tikāmies šonedēļ. Viņš bija vienisprātis, ka ir jāmeklē instrumenti pensionāru situācijas risināšanai,» saka A. Siliņš.
Diemžēl daļu no indeksācijā pieliktajiem eiro mazinās ienākuma nodoklis, kas jāmaksā no pensijas, kura pārsniedz 235 eiro. «Pensionāru federācijas priekšlikums bija palielināt pensijas neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram, taču, saprotot, ka tas prasa papildu izdevumus no budžeta, mēs piekritām uz kompromisu, proti, 2018. gadā šo minimumu noteikt 300 eiro apmērā, taču diemžēl tas nav pieņemts,» atzīst Pensionāru federācijas vadītājs. Vēl martā bijusi saruna ar Finanšu ministriju un šķita, ka kompromisa variantu varētu apstiprināt, taču nodokļu reformas ietvaros pensionāri neesot prioritāte. Tomēr pensiju neapliekamais minimums nākamgad varētu pieaugt, tiesa, pavisam nedaudz – līdz 250 eiro. «Tas ir sāpīgākais, ka mēs turpinām ar nodokli aplikt pensijas, kuras ir mazākas par nabadzības riska robežu. Cilvēks jau praktiski nabags, bet no pensijas vēl samaksā nodokļus,» secina A. Siliņš. Arī daļa no indeksācijā pieliktiem eiro aizies nodokļos.
Inga Paparde
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
