Steidzami jāveic pasākumi, lai uzlabotu vecākās paaudzes iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas dome, kurā pārstāvētas 130 pensionāru organizācijas no visas Latvijas. Seniori aicina Saeimu un valdību neatliekami pievērsties pensionāru nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības pieauguma problēmai. Pirmdien Latvijas Pensionāru federācija vienojās par šādu aicinājumu politiķiem. Īpaši neapmierināti pensionāri ir ar faktu, ka senioru jautājumiem neviens nepievērš pienācīgu uzmanību, kā rezultātā nav nekādu likumdošanas iniciatīvu un priekšlikumu pensionāru dzīves uzlabošanai, vēsta NRA.lv.

«Gluži otrādi, jūs redzēsiet, ka nākamgad veselības nozarei neapstiprinātā papildu finansējuma dēļ cietīs pacienti un tie būs tieši vecie cilvēki, kuriem veselības aprūpe ir viens no svarīgākajiem jautājumiem,» atzina Jānis Felsbergs no Jelgavas pensionāru biedrības.

Politiķi steidzīgi vai viņu vispār nav

Uz Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdi kā vienmēr ir aicināti visu partiju politiķi, arī finanšu, labklājības un veselības ministri. Tomēr pirmdien politiķu pārstāvniecība sēdē nebija visai plaša – viena Saeimas deputāte, viena ministra padomniece un vienas ministrijas galvenais ierēdnis. Un neviena ministra. Arī vienīgā deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša, kas ieradās pie senioriem, pateica vien īsus uzrunas vārdus un steidzās prom, aizbildinoties ar vizīti pie ārsta, kas gaidīta vairākus mēnešus. Sak, deputāts arī ir cilvēks!

Savukārt finanšu ministra padomniece Karīna Ploka atnesa sveicienus no ministra Jāņa Reira, kurš «trīs gadus labklājības ministra amatā atceras ar siltām jūtām», bet ierasties pie senioriem nevar, jo svin dzimšanas dienu ārpus Latvijas. Arī K. Ploka pirms amata Finanšu ministrijā strādāja Labklājības ministrijā. Labklājības ministre Ramona Petraviča nepiedalījās, jo, kā atzina viņas padomniece Liesma Kalve, ar Pensionāru federācijas vadību ir vienošanās: ja pensionārus interesē konkrēti jautājumi par pensijām, tad ministriju pārstāv zinošākie ministrijas speciālisti, šoreiz tas bija valsts sekretārs Ingus Alliks. Arī veselības ministre Ilze Viņķele nepiedalījās, jo atrodas vizītē ASV.

Seniorus uztrauc, kāda būs situācija nākamgad, vai būs izmaiņas pensiju indeksācijā, vai mainīsies piemaksu apmērs, vai mazināsies pacientu iemaksas par ārstēšanos slimnīcā, kas pašlaik pensionāru makam ir ļoti lielas (desmit eiro par vienu dienu stacionārā). Karīna Ploka, finanšu ministra padomniece, atzina: «Es saprotu, ka nav pietiekami. Visi lēmumi, kas tiek pieņemti par nākamā gada budžetu, nav Finanšu ministrijas noteikti vai ietekmēti, par katru lēmumu vienojas valdību veidojošo partiju koalīcija.» Vairāk par nākamā gada uzlabojumiem seniori arī faktiski nedzirdēja. Izņēmums ir minimālā pensija, kas nākamgad pieaugs no 64 līdz 80 eiro, lai gan saskaņā ar Labklājības ministrijas plānu tai bija jāpieaug līdz 99 eiro. Minimālo pensiju Latvijā saņem 14 procenti no visiem vecuma pensionāriem. Taču nekādas citas izmaiņas pagaidām nav plānotas, par ko seniori ir īpaši uztraukti, jo nabadzības risks arvien tikai pieaug.

Nākotnē strādāsim

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atgādināja, ka šā gada indeksācijas pensijas pieaugums būs atkarīgs no tā, kāds ir pensionāra darba stāžs. Ja darba stāžs ir līdz 29 gadiem, pensija būs par 7,19 procentiem lielāka, savukārt, ja darba stāžs bijis no 30 līdz 39 gadiem – par 8,05 procentiem. Senioriem ar darba stāžu no 40 līdz 49 gadiem – par 8,91 procentu, bet pensionāriem ar stāžu virs 45 gadiem – par 9,77 procentiem. «Pirmoreiz šogad tiks indeksētas pensiju piemaksas,» skaidroja I. Alliks. Arī viņš atsaucas uz valsts budžeta ierobežotajām iespējām, tāpēc nākamgad vienīgais, ko izcīnījusi Labklājības ministrija, ir minimālās pensijas pieaugums un arī pabalsta palielinājums cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības. Neatkarīgā jau rakstīja, ka faktiski labklājības nozares budžets pat neiegūst neko, jo, lai palielinātu minimālo pensiju, bija jāpiedāvā izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksā, savukārt no sociālā budžeta tiks segta pensiju piegāde mājās (tās sadārdzinājums), un tam naudu ministrija atrada, pārskatot prognozes par bērnu pabalstu izmaksu.

Tiesa, I. Alliks sacīja, ka Labklājības ministrija ir apņēmības pilna, lai nākotnē vēl strādātu pie uzlabojumiem gan senioriem, gan cilvēkiem ar invaliditāti, jo tāpat kā visi saprot, ka «tas nav pietiekami». Uz Priekules senioru jautājumu, vai nevajadzētu pensiju piemaksas maksāt visiem senioriem vienādas (pašlaik daļai senioru, kuri pensionējās līdz 1996. gadam to apmērs par vienu darba stāža gadu ir 1,50 eiro, bet pārējiem – viens eiro), I. Alliks sacīja, ka tas ir izšķiršanās jautājums. Toreiz, kad par šo jautājumu sprieda, lēma, ka pensiju piemaksas jāpalielina tiem, kuri līdz 1996. gadam aizgāja pensijā un kuriem vairs nebija iespēju pārrēķināt pensijas. «Taču diskusija varētu turpināties. Arī par to, vai pensiju piemaksas piešķirt visiem pensionāriem, jo, kā zināms, tiem, kuri pensionējās no 2012. gada, tās vispār nepiešķir. Labklājības ministrija bija rosinājusi šo jautājumu, bet tas no 2020. gada 1. jūlija prasītu papildus vismaz 7 miljonus eiro…» norādīja I. Alliks.

Nabadzības risks aug

Pensionārs Andris Siliņš (bijušais Pensionāru federācijas vadītājs) sacīja, ka «Eiropas institūcijas ir ieviesušas tādus rādītājus kā nabadzības risks un tas pensionāriem arvien pieaug, līdz ar to arī nevienlīdzība». Viņš uzskata, ka pašreizējie politiķi «spodrina spalvas vēl uz aizgājušo politiķu rēķina», jo visi lēmumi, par kuriem tagad stāsta – pensiju indeksācija un citi, ir pieņemti vēl iepriekšējās Saeimas laikā. «Nākamgad pensiju jautājumus laikam neviens neplāno risināt, par to liecina ziņas no Saeimas. Domāju, ir jāplāno protesta akcijas!» teica A. Siliņš.

Saldus seniori norādīja uz nevienlīdzību pensionāru vidū. Ja 20 eiro pieliek pensionāram ar pensiju 250 eiro, tas ir būtisks ieguvums, bet kāpēc ap 40 eiro ir jāpieliek pensionāriem ar tūkstoš, diviem vai trim tūkstošiem eiro lielu pensiju? Jānis Felsbergs no Jelgavas uzsvēra, ka Saeimā noteikti vajadzētu pensiju jautājumu apakškomisiju, jo pašlaik neviens no pensionāru priekšlikumiem netiek izskatīts. «Mēs esam nabadzīgākie Eiropas pensionāri – jāsaka atklāti,» saka J. Felsbergs.

***

Vecuma pensijas saņēmēja portrets

Vecuma pensijas saņēmēju skaits 448 483

Vidējais piešķirtas pensijas apmērs ar piemaksu 352,79 eiro

Piemaksas saņem 76% no pensionāriem

Pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem 11,3% pensionāru

Valsts minimālās pensijas saņēmēji 14%

Vidējais pensionāra vecums 74 gadi

Pensiju saņēmēju skaits pēc pensijas apmēra ar piemaksu (%)

Zem 150 eiro 6

150,01 – 250,00 12

250,00 – 350,00 47

350,01 – 500,00 23

500,01 – 1000,00 10

Virs 1000 eiro 2

Avots: Labklājības ministrija, 2019. gada dati

Inga Paparde