Nākamajiem pensionāriem pašlaik labāk neskatīties interneta adresē manapensija.lv ar Latvijas pensiju fondu darbības rezultātiem.

Ja brīvprātīgi vai piespiedu kārtā par ieguldītāju kļuvušais cilvēks tomēr saņem drosmi palūkoties uz pensiju fondu atskaitēm, vēlams uz tām lūkoties nevis no kreisās uz labo, bet gan no labās uz kreiso pusi. Citiem vārdiem sakot, no skaitļiem par kapitāla pieaugumu desmit gados (visi pensiju plāni gan nevar lepoties ar tik ilgu mūžu) un tā tālāk, t. i., tuvāk līdz pēdējo triju mēnešu periodam. Šādā laika periodā ar mīnusiem strādājuši tikai četri no 23 otrā līmeņa pensiju plāniem. Tad vēl var stāstīt, ka paši vainīgi tie, kuri nav pratuši izvēlēties pareizos fondus un plānus. Bet ja ir tā, kā 12. marta ailē ar 13 mīnusiem no 23 iespējamiem un vēl vairākiem nulles vai praktiski nulles (+/–0,01) rezultātiem, tad skaidrs, ka nekas vairs nav atkarīgs ne no konkrētā pensiju naudas ieguldītāja, ne apsaimniekotāja. Visa finanšu pasaule ieiet uzkrājumu vērtības dilšanas fāzē. Pagaidām vēl fondu mīnusi nav tik dziļi kā 2008.–2010. gadā, no kuriem fondi skaitās atkopušies.

Pasaules procesi ir nonākuši arī līdz Rīgai, t. i., līdz NASDAQ OMX vērtspapīru tirdzniecības platformai Rīgā un Baltijā, kur pēdējās trijās dienās visi indeksi gājuši tikai uz leju. Šāds pavērsiens pa pāris procenta desmitdaļām dienā gan nešķiet dramatisks, bet neviens mīnuss nepaliks bez sekām tad, kad nākamais pensionārs uzzinās, cik tad viņam izdevies sakrāt 20–30–40 darba gados.

Skaidrāka ir situācija Krievijā, kur vakardiena sākās ar MMBБ un PTC indeksu kritumiem par dienišķajiem pāris procentiem un atgādinājumiem, kā šos procentus pārrēķināt īstā naudā, kuras lomā Krievijā ir ASV dolārs. Tika atgādināts, ka 3. marta indeksu kritums par

11–12% atbildis apmēram 56 miljardiem ASV dolāru un tas pārsniedzis Soču olimpisko spēļu budžetu ar tikai 50 miljardiem dolāru. Martā ir bijušas arī dienas ar biržas indeksu pieaugumu, bet kritums ir tikpat acīm redzams, cik acīm redzama ir tā saistība ar konfliktu starp Krieviju un Ukrainu, kam pieslēgušies visi pārējie pasaules varas centri.

Ar Latviju saistītās naudas kustību uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija cenšas parādīt, ka nekādu būtisku ieguldījumu Krievijas finanšu instrumentos Latvijai nav. «Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu tiešie ieguldījumi Ukrainā procentuāli ir līdzīgi nullei. Savukārt tiešie ieguldījumi Krievijā veido mazāk par 2% no kopējiem aktīviem, un arī tie veikti pārsvarā parādzīmēs, kas ir fiksēta ienesīguma vērtspapīri un ir mazāk pakļauti tirgus svārstībām nekā akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri. Līdzīga situācija ir arī ar privātajiem pensiju fondiem, kas tiešos ieguldījumus Ukrainā nav veidojuši vispār, bet ieguldījumi Krievijā veido mazāk par 1% no kopējiem aktīviem un arī veikti pārsvarā parādzīmēs,» iestādes komentāru NRA.lv sniedza preses pārstāve Marija Makareviča. Tā gan bija tikai formāli pareiza atrakstīšanās, jo FKTK publicētā datu bāze īstenībā rāda ko citu.

Jā, patiešām, Krievijā skaitās ieguldīti tikai 23 miljoni eiro no 1,6 miljardiem eiro kopējā pensiju uzkrājuma pagājušā gada 3. ceturkšņa beigās (tie ir svaigākie dati), bet tūlīt jāpasaka pat divi «bet». Pirmais, ka par otru lielāko Latvijas ieguldījumus piesaistījušo valsti ar 270 miljoniem eiro uzrādīta Luksemburga – visiem zināma naudas tranzīta valsts, no kuras nebūt nav nogriezts naudas ceļš uz austrumiem. Un otrais, ka līdzīgi var domāt arī par Latviju, kur skaitījās ieguldīti 750 miljoni eiro: kur mēs šeit varētu ieguldījumus ieraudzīt? Tālāk seko jautājums, ko mēs tur ieraudzīsim. Lai nu par ko nāktos šādos gadījumos brīnīties, bet tikai ne par palikšanu pie aizslēgtām durvīm ar norādi, kur meklēt izputējušā uzņēmuma administratoru.

***

DAUDZI MAZI MĪNUSIŅI

2. līmeņa pensiju fondos izdarīto ieguldījumu vērtības izmaiņas 12. martā pret iepriekšējo dienu

Aktīvie plāni

Citadele aktīvais pensiju plāns -0,16

Citadele pensiju plāns Džezs 0,03

DNB aktīvais ieguldījumu plāns -0,22

Finasta pensiju plāns EKSTRA PLUS -0,04

Nordea aktīvais ieguldījumu plāns -0,25

NORVIK IPS plāns Gauja 0,19

SEB aktīvais plāns -0,19

SEB Eiropas plāns -0,44

SEB iegulīdjumu plāns Safari -0,09

Swedbank pensiju ieguldījumu plāns Dinamika 0,01

Sabalansētie plāni

DNB sabalansētais ieguldījumu plāns -0,10

Finasta pensiju plāns KOMFORTS -0,02

NORVIK IPS plāns Venta 0,19

SEB sabalansētais plāns -0,14

Konservatīvie plāni

Citadele pensiju plāns Blūzs -0,03

Citadele universālais pensiju plāns -0,03

DNB konservatīvais ieguldījumu plāns 0,01

Finasta konservatīvais ieguldījumu plāns -0,02

Nordea konservatīvais ieguldījumu plāns 0,03

NORVIK IPS plāns Daugava 0,00

SEB ieguldījumu plāns Jūrmala 0,00

SEB Latvijas plāns 0,01

Swedbank pensiju ieguldījumu plāns Stabilitāte 0,00

Avots: Manapensija.lv