Sabiedrības ietekmīgo daļu – pensionārus un tuvu šim dzīves ciklam pietuvojušos – pa laikam satrauc ziņas par slikto speciālā budžeta situāciju un vēl sagaidāmo ļaunāko. Pensijai vajadzētu būt atkarīgai no sociālo iemaksu regularitātes un lieluma. No tā veidojas atvietojuma līmenis, tas ir, cik procentus no iepriekš pelnītā katrs saņems, aizejot pensijā. Latvijā šis līmenis ir trūcīgs no visiem viedokļiem – algas mazas, nodokļus nemaksājam, otrajam līmenim atskaitījuma procents samazināts, trešais līmenis ir izredzētā statusā. Sociālā budžeta tērētāju aizstāvji bīstas teikt skarbo patiesību – problēmas samilzt arī tāpēc, ka pašreiz pensijā teju masveidā dodas pēckara strauji sadzimusī paaudze. Tas liek saspringt arī lielai daļai Eiropas labklājības valstu.

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi. Pirmais ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, otrais – obligātā fondēto pensiju shēma, trešais – privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Pensiju sistēmas 1. līmenis tika ieviests 1996. gada janvārī un no pašreiz strādājošo sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijas maksā esošajai pensionāru paaudzei.

Pensiju sistēmas 2. līmenis ir balstīts uz individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieguldījuma principu, paredzot, ka daļa no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām apsaimnieko ieguldījumu sabiedrības, līdz ar to pavairo papildu kapitālu katra pensijai.

No oficiāli maksātās (ar sociālo nodokli apliktās) algas pensijām pārskaita 20 procentus.

Pēc pērn veiktajiem Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem šogad 18% novirza pirmajā līmenī, otrajā līmenī – tikai 2 procenti. (Iepriekš otrajā līmenī atskaitāmā daļa ik gadu palielinājās, pērn gada sākumā vēl bija 8%.) Tātad, ja sociālās iemaksas tiek maksātas no minimālās algas, otrajam līmenim šogad tiek pārskaitīti 3,6 lati mēnesī (180 Ls x 2%). Gadā fondētais jeb otrā līmeņa kapitāls būs papildinājies ar 43,2 latiem.

Nevajag lielu piepūli, lai izdomātu, kādu bagātību ar šādām summām Izdosies sapelnīt ieguldītājiem, kuri strādā ar 2. līmeņa naudu. Tiesa, likums paredz, ka nākamgad iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs 4 procenti.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informāciju 2009. gada beigās valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1 096 007 dalībnieki. Vairāk nekā puse – 627,3 tūkstoši – bija dalībnieki, kurus šim līmenim pievieno obligāti.

2009. gada 31. decembrī valsts pensijas sistēmas otrā līmeņa līdzekļus pārvaldīja 10 ieguldījumu sabiedrības, piedāvājot 27 ieguldījumu plānus.

Kā skaidrots VSAA mājaslapā, 2. līmeņa kontā uzkrātās naudas daudzumu ietekmē algas lielums, iemaksu apjoms 2. līmenī, dalības laiks pensiju 2. līmenī, peļņa, kas atkarīga no katra izvēlētā fondētās pensijas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna.

Pēc skandalozajiem pensiju naudas zaudējumiem 2008. gadā, trekno gadu taukiem iztekot svešos traukos, pērn Latvijas pensijas naudas ieguldītāji strādājuši ar peļņu. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu finanšu ieguldījumu apmērs 2009. gada 31. decembrī bija pieaudzis līdz 709 milj. latu un bija par 52,9% lielāks nekā 2008. gadā, liecina Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu dalījums ieguldījumu plānu veidos atbilstoši ieguldījumu plānu vidējam svērtajam ienesīgumam

Ieguldījumu plānu veids	31.12.2008.			31.12.2009.
	Vidējais svērtais ienesīgums gadā (%)	Plānu skaits	Tirgus daļa (% no kopējiem aktīviem)	Vidējais svērtais ienesīgums gadā (%)	Plānu skaits	Tirgus daļa (% no kopējiem aktīviem)
Konservatīvie	-7.8 – 7.4	10	18.3	4.8 – 13.4	10	24.8
Sabalansētie	-9.9 – -0.79	4	8.0	10.0 – 12.2	4	8.6
Aktīvie	-24.5 – -0.2	13	73.7	7.4 – 20.8	13	67.5

Avots: Finanšu kapitāla tirgus komisija

Ieguldījumu īpatsvars Latvijā 2009. gada 31. decembrī bija 65,6% no ieguldījumu kopsummas jeb 465,6 milj. latu, savukārt 243,9 milj. latu bija ieguldīti 32 citās valstīs, kā arī starptautiskajās finanšu institūcijās.

Pensiju sistēmas 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma – tika ieviesta 1998. gada jūlijā. Latvijā darbojas divu veidu privātie pensiju fondi – slēgtie un atklātie. Par slēgtā pensiju fonda dalībnieku var kļūt to uzņēmumu vai organizāciju darbinieki, kas to dibinājuši. Par atklātā pensiju fonda dalībnieku var kļūt ikviena fiziskā persona tieši vai ar darba devēja starpniecību.

Pensiju sistēmas trešā iespēja Latvijā ir izmantota pieticīgi, un labi saprotams, kāpēc – tam ir jāatlicina nauda no ikdienas pieticīgajiem tēriņiem. Ja arī tas vēl būtu iespējams, cilvēkiem ir ļoti liela neticība tāda veida krāšanai, kuras noteikumus lielākā daļa neizprot. Tāpēc šo iespēju izmanto lielākoties tikai elite, tostarp tie, par kuriem naudu trešajā līmenī iemaksā darba devēji.

2009. gada beigās Latvijā darbojās seši privātie pensiju fondi (pieci atklātie, viens slēgtais). Pārskata perioda beigās seši privātie pensiju fondi piedāvāja 19 pensiju plānus.

2009. gada 31. decembrī pensiju plānos bija iesaistījušies 189 499 dalībnieki jeb par 6,3% vairāk nekā 2008. gada 31. decembrī (16,3% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Pērn iemaksas pensiju plānos samazinājās par 29,7% jeb par 7,3 milj. latu: 2009. gada laikā pensiju plānos bija veiktas iemaksas 17,3 milj. latu apmērā (2008. gada beigās – 24,6 milj. latu). 60,9% no šīm iemaksām bija veikuši darba devēji (2008. gada beigās – 56,3%). Salīdzinājumā ar 2008. gada beigām individuālo pensiju plānu dalībnieku iemaksu apmērs samazinājās par 37,1%, darba devēju iemaksu apmērs samazinājās par 24,0%, liecina FKTK informācija.

Pārskata perioda beigās pensiju plānu neto aktīvi jeb pensiju plānos uzkrātais pensiju kapitāla apmērs salīdzinājumā ar 2008. gada beigām bija pieaudzis par 17,6% un sasniedza 94,5 milj. latu. Vidējais pensiju plāna ienesīgums 2009. gada četros ceturkšņos sasniedza 10,5% (2008. gada četros ceturkšņos tas bija -10,1%).

Līdzdalība trešajā līmenī valsts nekad nav prognozējusi īpaši augstu – vien 15% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita, tā ka šis papildienākums vecumdienās uz lielum lielo daļu sabiedrības neattiecas.

Atvietojuma līmenis jeb cik saņemsi, dodoties pensijā

Ienākuma atvietojuma līmenis, tas ir, pensijā mēnesī saņemamā summa (procentos no vidējiem darba ienākumiem) ir atkarīga no tā, cik ilgi strādājam, kādus nodokļus un kādā apmērā maksājam – tātad, cik ekonomiski aktīvi darbojamies savu darba gaitu laikā, šopavasar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības diskusijā par pensiju ilgtspēju uzsvēra labklājības ministra padomnieks Edgars Voļskis.

Latvija savulaik ienākuma atvietojuma līmeņa 40 procentus noteikusi kā nabadzības slieksni, EDSO valstīs tas esot 60 procenti. Viņaprāt, tas ir skaitlis, uz ko mēs tiecamies. Un tas ir atkarīgs no ekonomikas attīstības, algu pieauguma, iekšzemes kopprodukta pieauguma, nodarbinātības, dzimstības, migrācijas.

Aprēķini cerīgu ainu nerāda. Atbilstoši vecajai pensiju sistēmas uzbūvei (vēl pirms otrā līmeņa nauda netika apcirpta līdz 2%), pieņemot, ka algu pieaugums ir vismaz 4% gadā un fonda ienesīgums 2. līmenī būtu 7 procenti, cilvēkam Latvijā būtu jāstrādā vismaz 30 gadu, lai sasniegtu vismaz 40% atvietojuma līmeni. Strādājot 40 gadus, būtu iespējams sasniegt 60% pensiju no iepriekš pelnītās algas. Taču pēc otrā pensiju līmeņa būtiskajām izmaiņām, ja pārdale 18% (pirmajam līmenim) pret 2% (otrajam līmenim) tiek saglabāta ilgtermiņā, tad, lai sasniegtu 40% jeb nabadzības slieksni, ir jāstrādā 35 gadi, bet, lai sasniegtu 60%, jāstrādā vismaz 55 gadus, tātad tuvu nereālam – rēķina E.Voļskis.

Viņš aplēsis, ka varētu sasniegt arī 80% atvietojuma līmeni: ja no sociālo iemaksu 20 procentiem 14 procenti nonāktu pirmajā līmenī, 6 procenti – otrajā līmenī, ja algas pieaugtu ik gadu par 4%, naudas ieguldījumiem nodrošinātu vismaz 6-7% ienesīgumu, piedalītos arī trešajā līmenī un nostrādātu 45 gadus.

Tātad prognožu aprēķinos ir iespējami visādi “ja”. Taču būtiskākais, pēc eksperta domām, ir tas, kā attīstīsies ekonomika, kā radīsies darbavietas, turklāt nevis valsts sektorā, bet privātajā sektorā, kam būtu jāabsorbē nu jau 200 tūkstoši bezdarbnieku. Tikpat būtiska ir ēnu ekonomikas apkarošana un Valsts ieņēmumu dienesta darbs, jo, skatoties oficiālajos algu sarakstos, tajos esot “grūti atrast cilvēkus, kuri apkārt braukā smalkās mašīnās”. Tātad jautājums joprojām ir, vai godprātīgi tiek maksāti nodokļi par patiesajiem ienākumiem.

Atvietojuma prognozes – zīlēšana kafijas biezumos?

Korekcijas pensiju sistēmā nudien nestimulē speciālistus regulāri piedāvāt korektas prognozes, jo patiesībā jau neko īsti nevar noprognozēt. Turklāt pēc pāris gadiem, kad pensijā parastajā kārtībā dosies pirmie 2. līmeņa dalībnieki, ne vienu vien varētu sagaidīt smaga vilšanās.

Latvijā ar informāciju par atvietojuma līmeni skopojas. Tomēr retumis ir bijuši skaidrojumi un prognozes arī iepriekšējos gados – gan oficiāli (Labklājības ministrijas), gan pensiju fondu pārvaldītāju izklāstā.

Roberts Idelsons, “Parex Asset Management” prezidents (Neatkarīgā, 2006. gada 19. decembris) savulaik skaidroja: “Vienkāršoti aprēķini pierāda, ka pensiju 1. līmenis, kas tiek veidots no mūsu sociālajām iemaksām, garantēs vecuma pensiju ap 40% apmērā no pirmspensijas ienākumiem. Savukārt 2. līmenis šo procentu var palielināt līdz 70%, bet tie, kuri apmēram 10% no pašreizējās algas iemaksā pensiju sistēmas 3. līmenī, sasniedzot pensijas vecumu, var saņemt ap 90% no pirmspensijas ienākumiem. Tādējādi, arī aizejot pensijā, dzīves līmenis būtiski nepasliktināsies. Pagaidām sistēma mūsu valstī vēl ir jauna un neviens nav izgājis cauri visiem līmeņiem, tāpēc visi dati ir teorētiski.”

Harijs Švarcs, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs (“Mana pensija”, 2009. gada 27. martā): “Aprēķini rāda, ka valsts garantētā pensija būs tikai 35-40% apmērā no šodienas ienākumiem. Tāpēc ļoti svarīgi, ka katram ir visi trīs pensiju līmeņi, kas nodrošinās apmēram 70% lielu pensiju no šodienas ienākumiem. (..) Sistēmā kopumā pa visiem plāniem šobrīd ir uzkrāti vidēji Ls 485 uz vienu cilvēku pensiju 2. līmenī. Pieļaujot, ka cilvēks, sasniedzot pensijas vecumu, dzīvos 15 gadus (neņemot vērā procentu likmes), tad katru mēnesi saņems klāt pie pensijas ap Ls 2,70. Summa ir ļoti maza, jo pensiju sistēma Latvijā ir tikko sākusi darboties.”

Latvijas nacionālajā ziņojumā par pietiekamām un ilgtspējīgām pensijām (2005.g.) ir informācija, ka 2004. gadā jaunpiešķirtajām vecuma pensijām atvietojuma līmenis bija 68,8 procenti. Toreiz saskaņā ar LM aprēķiniem, kas izmantoti šajā ziņojumā, tika izteiktas prognozes, ka ar 47 gadu apdrošināšanas stāžu (tātad strādājot kopš 15 gadu vecuma! – Aut.), pensionējoties 62 gadu vecumā 2010. gadā, atvietojuma līmenis būs 62,9%, ar 40 gadu apdrošināšanas stāžu – 53,0%, ar 25 gadu stāžu – 31,6%.

Tika prognozēta arī tālāka nākotne: piedaloties gan pirmā, gan otrā līmeņa shēmās, atvietojuma līmenis arvien samazināsies (jo palielināsies vidējais mūža ilgums) – ar 40 gadu darba stāžu 2030. gadā tika prognozēti 51,2 procenti, 2050. gadā – 54,5 procenti pensija no iepriekš pelnītā.

No Labklājības ministrijas sociālā ziņojuma: “2007. gadā jaunpiešķirtajām vecuma pensijām atvietojuma līmenis bija 51,3%, tomēr vidējais pensijas apmērs ir samērā neliels, ņemot vērā zemos darba ienākumus, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. (..)Tā kā valsts fondēto pensiju shēma sāka darboties salīdzinoši nesen, pensiju plānu dalībnieki vēl nav paspējuši uzkrāt tādu papildpensijas kapitālu, kas būtu nozīmīga atalgojuma atvietojuma daļa.”

No LM paskaidrojumiem 2009. gada valsts budžetam: “Atvietojuma līmenis (jaunpiešķirtās vecuma pensijas apmērs pret vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, no kuras aprēķināta pensija) 2009. gadā plānots 52 procenti. Tātad, piemēram, ja sociālās iemaksas maksātas no 300 latiem, pensijai, pērn tajā dodoties, bija jābūt 156 latiem. Ja nodoklis maksāts no minimālās algas – tad 93,60 latiem.”

Eiropa diskomfortā, un nevienlīdzības šķēres nesamazināsies

Latvijā pensionāri jau tagad ir un arī turpmāk Savienībā atradīsies ļoti nevienlīdzīgā situācijā.

Varbūt nav ko skaust izredzētos, kas saņem pensiju no Eiropas, tāpat daļa būs nopelnījuši kapitālu sūrā darbā ārzemēs.

Ir pieņemts domāt, ka lielākās problēmas ir jaunajās valstīs. Taču apjukums valda visā ES. Latvijā tas ir mulsinošs, jo šodien nauda ir, bet rīt, visticamāk, vairs nebūs, citur – kareivīgs, piemēram, Grieķijā, kur ir viens no zemākajiem pensionēšanās vecumiem ES.

Eiropas Komisijas 2007. gada 19. janvāra paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai saistībā ar priekšlikumu kopīgajam ziņojumam par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2007. gadā ir diezgan šokējošas atziņas, proti, dokumentā, kas sagatavots, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, teikts: “Ir skaidri atzīts, ka ilgtspējas un atbilstības jautājumi ir cieši saistīti. Ilgtspējīgu pensiju sistēmu neieviešana rada draudus pensijām un otrādi – nepietiekamas pensijas izraisa to, ka ir neparedzēts pieprasījums [pēc apmēra palielinājuma], lai izvairītos no nabadzības pensionāru vidū. Atspoguļojot, kā līdz 2050. gadam varētu svārstīties parasta pensija, teorētiskās atvietojuma likmes norāda uz to, ka pensijas noteiktajā pensijas vecumā samazināsies lielākajā daļā dalībvalstu, īpaši tajās dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas visaptverošas reformas (un uzlabojušas [sistēmas] ilgtspēju).

Dalībvalstis paredz kompensēt šo samazinājumu, pagarinot darba dzīves cikla ilgumu vai palielinot papildu pensiju uzkrājumus. Tām dalībvalstīm, kuras rēķinās ar papildu pensiju nodrošinājumu, ir būtiska privāto pensiju sistēmas pastāvēšana un tās attiecināšana uz plašāku personu loku.”

Mazākais, ko eiropieši var izdarīt – paaugstināt pensijas vecumu. Jau pašreiz vairumā ES valstu pensionēšanās vecums ir 65 gadi, no šīm valstīm tikai dažās pāris gadus ātrāk pensijā var doties sievietes. Donorvalsts Vācija paaugstina pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem, un jau ir izskanējis priekšlikums pielikt klāt vēl divus gadus. Igaunijas parlaments šomēnes pieņēma likumu, kas paredz līdz 2026. gadam paaugstināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem. Pašlaik Igaunijā pensijas vecums vīriešiem ir 63 gadi, sievietēm – 60,5 gadi. Līdz 2016. gadam pensijas vecums sievietēm pakāpeniski tiks palielināts līdz 63 gadiem, bet līdz 2026. gadam abiem vecumiem – līdz 65 gadiem.

Lietuvā pašreiz notiek diskusija par pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem. Patlaban sievietes Lietuvā pensijā dodas 60 gadu, vīrieši – 62,5 gadu vecumā. Arī vairāku citu valstu likumos jau ir noteikts, ka ar laiku pensijas vecums paaugstināsies: Lielbritānijā – perspektīvā līdz 68 gadiem, Dānijā līdz 67 gadiem. Latvijā izteikts priekšlikums paaugstināt pensiju līdz 65 gadiem, sākot no 2016. gada.

Eiropas Savienības līmenī lēmums par pensijas vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem tika pieņemts jau 2002. gadā.

 Alga, iemaksas un aprēķinātā pensija

Protams, ka prognozēs lielākoties viss ir vidējs. Latvijā alga ilgstošā periodā pieauga, un tikai šogad gaidāms jūtams samazinājums. Visos Latvijas oficiālajos rakstos tiek norādīts – Latvijā ir zemas algas. Saskaņā ar “Eurostat” datiem vidējā mēnešalga ES 2006. gadā bija 2711 eiro (Ls 1413), turīgajās valstīs Luksemburgā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā virs 4000 eiro (Ls 2800), nabagu galā Bulgārijā, Rumānijā, Lietuvā zem 700 eiro (mazāk par Ls 500). Tātad arī pensijas atvietojuma līmenis – vai tas būtu 40%, vai 70% ir attiecīgs – bagātajās zemēs pensijas lielas, pārējās pieticīgas.

Latvijas vecuma pensijas un saņēmēju skaits

	2001.	2006.	2007.	2008.	2009.	2010. janv./febr.
Vidējā darba samaksa (bruto)	159	302	398	479	461	–	–
Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (Ls)	145	274	365	440	394	–	–
Vidējā piešķirtā pensija (Ls)	49	111	135	174	215	218	209
Piešķirto pensiju skaits	11 438	10 749	15 323	21 229	38 946	3245	3517

Avots: CSP, VSAA, LV.LV aprēķini

Kā redzams, Latvijā sāk ļoti strauji pieaugt gadā pensionējušos skaits. Starptautiski to dēvē par “bummeru” efektu, proti, pašreiz pensijā lielā skaitā dodas pēc kara dzimušie. Kā liecina VSAA dati, Latvijā 2009. gadā pensionējās gandrīz divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā iepriekšējā gadā, tas nozīmē ļoti lielu papildu slogu speciālajam budžetam. Šogad februārī vecuma pensijas saņēma 472 265 pensionāri. Vecuma pensijas vidējais apmērs februārī bija 181,38 lati, trīs reizes lielāks nekā 2001. gadā.

Nākotnes labums izpārdošanā

Pensiju budžetam savulaik bija paredzēts vēl kāds papildienākums. Privatizējot padomju laika kopmantu, likums paredzēja, ka daļa akciju tiek atvēlētas speciālajam budžetam, tas ir pensionāriem. Pieejamajos pārskatos tikpat kā nav informācijas, cik tad īsti “pensionāru budžets” ar savu daļu uzņēmumos ir pelnījis. Pirms pāris gadiem valdība nolēma pensiju akcijas pārdot.

Kā atspoguļots VSAA 2006. gada pārskatā, tad “no pensiju speciālā budžeta pārvaldījumā nodoto kapitāla daļu apsaimniekošanas iegūti 225 554 lati, tai skaitā 162 773 lati no pārdošanas un 62 781 lats no saņemtajām dividendēm”.

2008. gada pārskatā norādīts, ka “pēc valdības lēmuma par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu atsavināšanu turpinājās pensiju speciālajam budžetam nodoto uzņēmumu kapitāldaļu/akciju pakāpeniska pārdošana. 2008. gadā tika pārdotas neregulētajā tirgū iekļautās kapitāla daļas ar nosacīto vērtību līdz 10 tūkstoš latu. Kopumā 2008. gadā no kapitāla daļu pārdošanas pensiju budžetā iegūti 153,7 tūkstoši latu”.

Labklājības ministrijai līdz jūlijam jāsagatavo jaunās pensiju sistēmas koncepcija. Pašreiz izskanējušie priekšlikumi – paaugstināt pensijas vecumu, paaugstināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu (no 10 līdz vismaz 15 gadiem), pārtraukt priekšlaicīgu pensionēšanos, pārtraukt pensiju piemaksu maksājumus par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam.

Valsts rīcība iepriekšējos gados un arī savulaik Eiropai ziņotais liecina, ka Latvija savās prognozēs nav sirgusi ar pieticību un optimisma trūkumu, tādēļ tagad un turpmāk rēķināšanai būtu jāpievēršas centīgāk un saprātīgāk.

Autors: Lidija Dārziņa, LV.LV