Labklājības ministrija jauno ideju par pensiju piemaksām tiem senioriem, kuriem ir bērni – nodokļu maksātāji, pamato ar vēlmi cīnīties pret ēnu ekonomiku un samazināt pensionāru nabadzību. Taču faktiski tas vairāk atgādina nepārdomātus solījumus pirms vēlēšanām, kas var būtiski ietekmēt sociālās apdrošināšanas budžetu, bet kas neatrisinās sociālo nevienlīdzību senioru vidū. Augstākas pensiju piemaksas solās būt tiem, kuru bērni saņem lielākas algas, savukārt senioriem, kuru bērni strādā mazāk atalgotos amatos, bet ne mazāk svarīgos, piemaksas būs mazākas. Vai tas ir tas, ko vēlas Labklājības ministrija? Diemžēl ministrijas ziņojumā nav analizēti ne šie jautājumi, ne arī norādīts uz riskiem, ko šāds lēmums var radīt (kā to līdz šim parasti darīja).

Pagaidām šis Labklājības ministrijas ziņojums par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē, un tikai tagad sāksies tā apspriešana. Labklājības ministrija norāda, ka tā mērķis ir «izvērtēt iespējas, kā uzlabot senioru dzīves kvalitāti gan īstermiņā, gan ilgtermiņā». Pie šiem jautājumiem strādājusi darba grupa, kura kā prioritāru risinājumu izvirzījusi tieši tādu, kas vērsts «konkrēti uz to senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kuru bērni godprātīgi veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā». Taču citi izvirzītie, diskutētie vai pieminētie risinājumi ziņojumā nav pieminēti, raksta A.

Latvijā 2017. gadā bija 452 800 vecuma pensijas saņēmēju. Vidējais vecuma pensijas apmērs (kopā ar piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim) vidēji mēnesī bija 312,31 eiro.
Bērnu un vecāku solidaritāte

Ziņojumā izvērsts skaidrojums par to, ko nozīmē paaudžu solidaritāte, piemēram, šodienas strādājošajiem, nākotnē sasniedzot pensionēšanās vecumu un pieprasot pensiju, tā tiks aprēķināta, ņemot vērā viņu individuālajā kontā reģistrētās sociālās iemaksas, bet šo pensiju izmaksa tiks veikta no attiecīgi nākotnes strādājošo veiktajām sociālajām iemaksām. Strādājošo veiktās sociālās iemaksas tiek izmantotas pakalpojumu finansēšanai arī personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ (slimība, bezdarbs) nespēj gūt ienākumus. Labklājības ministrijas eksperti norāda, ka viens no veidiem, kā motivēt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem darbā gūtajiem ienākumiem un vienlaikus atbilstoši materiāli uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti, ir pastiprināt tiešu bērnu līdzdalību savu vecāku – pensionāru ienākumu nodrošināšanā. Ziņojumā parādās tāds termins kā «nepastarpināta solidaritāte starp bērniem un viņu vecākiem». Taču ziņojumā – gluži kā picā – salikti secinājumi par visu, kas saistīts ar pensijām, taču pilnīgi izprast, kāpēc izvēlēts beigās risinājums saistībā ar bērnu sociālajām iemaksām, ziņojums neļauj, piemēram, analizēti nabadzības riska rādītāji senioriem, taču, kā piemaksa atrisinās tieši nabadzīgāko senioru situāciju, ziņojumā analizēts netiek. Drīzāk – pastāv risks, ka sociālā nevienlīdzība vēl vairāk palielināsies, lielākas piemaksas saņems pensionāri, kuru pieaugušajiem bērniem ir lielākas algas un lielākas sociālās iemaksas, taču tas nenozīmē, ka viņu vecāki saņem pensijas uz nabadzības riska robežas. Tādu pētījumu nav, taču var pieļaut, ka ievērojamai daļai to senioru, kuriem ir nelielas pensijas, arī pieaugušo bērnu ienākumi ir zemāki (tas tikai pieņēmums).

Nabadzības risks augsts

Latvijā 2017. gadā bija 452 800 vecuma pensijas saņēmēju. Vidējais vecuma pensijas apmērs (kopā ar piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim) vidēji mēnesī bija 312,31 eiro. Piemaksu par apdrošināšanas stāžu pie vecuma pensijas saņēma 83 procenti no visiem vecuma pensionāriem, un tās vidējais apmērs bija 31,75 eiro mēnesī. Visaugstākais nabadzības risks ir senioriem vecumā virs 65 gadiem – nabadzības riskam pakļauti 39,9 procenti pensionāru. Savukārt, ja seniors dzīvo viens, tad nabadzības risks pieaug. Dati liecina, ka nabadzības riskam tiek pakļauti 72,8 procenti mājsaimniecību, ko veido atsevišķi dzīvojoši seniori vecumā virs 65 gadiem.

Sociālais budžets stabils – vai ilgi?

Sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze jeb uzskaitē esošo pensiju saņēmēju skaits uz 1000 obligāti sociāli apdrošinātām personām 2017. gada beigās bija 650 personu, un tas pēdējos gados ir samazinājies, piemēram, 2016. gadā uz 1000 strādājošajiem bija 660. Taču – kāda situācija ir sociālajā budžetā, par kura stabilitāti līdz šim Labklājības ministrija vienmēr «stāvējusi un kritusi»? Kopš 2014. gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus. Kopējie ieņēmumi 2017. gadā bija 2,5 miljardi eiro, izdevumi – 2,4 miljardi eiro, bet uzkrātā rezerve 2018. gada sākumā bija 507 miljoni eiro. Lai arī speciālisti ziņojumā visai optimistiski izsakās par šo uzkrājumu, tomēr tas ir ievērojami mazāks nekā šāds uzkrājums bija pirms ekonomiskās krīzes, proti, tas bija pat vairāk nekā viens miljards eiro, un, tieši pateicoties tam, sociālais budžets krīzes gados spēja nodrošināt pensiju un pabalstu izmaksas.

No kopējiem 2017. gada speciālā budžeta izdevumiem lielākā daļa jeb 72,3 procenti tika izlietoti vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju finansēšanai. Kopš 2012. gada kopējie speciālā budžeta izdevumi ir deviņu procentu robežās no valsts IKP apjoma, lielākā daļa no tiem – vairāk nekā seši procenta punkti – tiek izlietoti vecuma pensiju izmaksai.

Risinājums – piemaksa

Kā vienīgo risinājumu Labklājības ministrija ziņojumā piedāvā pensiju piemaksu, kas būtu saistīta ar pensionāru – vecāku pieaugušo bērnu veiktajām sociālajām iemaksām, jo, tā kā pensijas palielinājums būs tieši atkarīgs no viņu bērnu veiktajām sociālajām iemaksām, tas motivēšot personas veikt iemaksas no visiem darbā gūtajiem ienākumiem. Vecāku pensijai piedāvā novirzīt vienu procenta punktu no strādājošo bērnu veiktajām iemaksām. Par katru bērnu – iemaksu veicēju viņa vecāks – pensionārs par iepriekšējo gadu saņemtu piemaksu, kas aprēķināta no bērnu veiktajām iemaksām iepriekšējā gadā.

Labklājības ministrijas aprēķins rāda, ka vidējā vecuma pensijas piemaksa 2020. un 2021. gadā būtu 55,8 eiro gadā, bet pensiju speciālā budžeta ieņēmumi samazinātos par 24,6 miljoniem eiro gadā. Aprēķins veikts, ņemot vērā, ka Latvijā ir 793 229 darba ņēmēji, kuri maksā standarta likmi – 34,09 procentus, bērni ir 30,5 % no iedzīvotājiem, savukārt darba ņēmēji, kuriem ir pensionēšanās vecumu sasnieguši vecāki, – 241 935. Vidējā iemaksu alga 2017. gadā bija 846 eiro, līdz ar to procents no darba ņēmēja iemaksu algas ir 8,46 eiro.

Inga Paparde

Foto: Shutterstock