Lai gan Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) norāda, ka premjerministrs uzdevis ministrei «modelēt iespējamās izmaiņas pensiju piemaksās, taču nekas tāds līdz šim nav izdarīts», Neatkarīgajai labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) apliecina, ka konkrēts uzdevums veikt šādus aprēķinus nav saņemts. «Ja tāds būs, mēs priekšlikumus sagatavosim,» uzsver ministre.
Līdztekus diskusijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā par pensiju indeksāciju tika apspriests arī jautājums par pensiju piemaksām, lai gan parlamentā apspriežamo pensiju likuma grozījumu ietvaros tas nav iekļauts. Satraukumu rada apstāklis, ka pensiju likumā šo piemaksu apmērs ir noteikts «ne mazāk kā 70 santīmu par vienu darba stāža gadu», bet tikai līdz šāgada beigām. Turpmāk pensiju piemaksu apmērs būtu jānosaka valdībai, tāpēc pensionārus uztrauc, kas notiks ar pensiju piemaksu apmēru nākamgad, zinot, ka valsts budžetu arī 2012. gadā gaida konsolidācija.
Tagad tas raisa arī asas politiskas diskusijas. FM pārstāve I. Viņķele norāda: pensiju piemaksas jāskata kopīgi ar nākamā gada budžetu un to apmērs ir jāpārskata. Viņa pieļāva, ka šim mērķim speciāli būs jāveido darba grupa, kas apskatīs arī jautājumu par priekšlaicīgo pensionēšanos un citus jautājumus. «Tik nopietna lieta, un mēs vēl neko nezinām. Palikuši tikai daži mēneši, bet cilvēkiem nav skaidrs, kas notiks ar pensiju piemaksām. Kāpēc mēs iekļāvām šo normu likumā – ka piemaksa par vienu darba gadu nevar būt mazāka par 70 santīmiem – tieši tāpēc, lai valdība, kad grieza izdevumus, nenoņemtu pensiju piemaksas,» sacīja deputāts Andris Bērziņš (ZZS).
LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks atzina, ka «LM pašreiz nav nekādu plānu vai uzdevumu no valdības domāt par pensiju piemaksām. Mēs plānojam, ka pensiju piemaksas būs, jo likums tās neatceļ, bet Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz pensiju piemaksām nav terminēti». Speciālists gan sacīja, ka «tas ir politisks jautājums, jo, iespējams, ir kāds politisks spēks, kas redz pensiju piemaksās fiskālu efektu», proti, iespēju būtiski samazināt budžeta izdevumus.
«Arī tagad ir bažas, ka pensiju piemaksas varētu noņemt. Tās ir nopietnas summas – 140 miljoni latu gadā – ai, cik tas ir garšīgi!» saka A. Bērziņš. Pēc viņa domām, ir jābūt garantijām iedzīvotājiem, ka piemaksas saglabās. Jāuzsver, ka no nākamā gada pensiju piemaksas vairs netiks izmaksātas jaunpiešķirtajām pensijām, proti, cilvēki, kas pensionēsies no 2012. gada 1. janvāra, pensiju piemaksu vairs nesaņems. Pārējie pensionāri tās turpinās saņemt.
Par to, ka valdība vēlētos apspriest pensiju piemaksas, liecina I. Viņķeles teiktais par pirms mēneša doto uzdevumu labklājības ministrei, kuru viņa neesot izpildījusi. Ministre saka: konkrēta uzdevuma neesot bijis un, tā kā ne LM, ne ministre neatbalsta piemaksu apmēra samazināšanu, tad pēc savas iniciatīvas aprēķinus neveic. Ja tādi tiktu gatavoti, tos uzskatītu par LM iniciatīvu, ko ministrija nevēlas. «Mēs vēlētos, lai darba grupā, ja tāda būs, nebūtu tikai mēs, jo tas ir politisks jautājums,» noteica LM eksperts I. Alliks.
