No sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma par 57,9 miljoniem eiro līdz sociālās apdrošināšanas klientiem nonākuši 6,4 miljoni, bet toties ierēdņu algu kopējais pielikums sasniedzis 56,5 miljonus eiro.
Finanšu ministrija zem virsraksta Strauji pieauguši izdevumi valsts pamatbudžetā sniegusi pārskatu par valsts ieņēmumiem un izdevumiem šā gada 1. ceturksnī, vēsta NRA.lv.
Ministrija godīgi pastāsta, ka šo gadu esam sākuši apmēram tāpat, kā pārlaidām to laiku, no kura joprojām atmiņā toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vārdi, ka tie esot treknie gadi. Tajā laikā valdība un jo īpaši Finanšu ministrija to vien darīja kā pārkrāmēja sociālā budžeta ieņēmumus valsts pamatbudžeta izdevumos, kas ievērojami pārsniedza tieši pamatbudžeta ieņēmumus.
Pārpalikumu nomaina iztrūkums
Šā gada trijos mēnešos pamatbudžeta deficīts ir 7,7 miljoni eiro. Tas neizskatās iespaidīgi salīdzinājumā ar 10 miljardiem eiro, cik valsts ieplānojusi šogad apgrozīt savā kopbudžetā, bet līdz gada beigām šis deficīts var sasniegt daudz lielāku summu. To nosaka valsts izdevumu sezonalitāte. Ir iegājies tā, ka lielāko daļu gada Latvijas valsts pavada ar pārpalikumiem visās kopbudžeta sadaļās, bet katra gada pēdējos mēnešos un pat dienās nonāk līdz deficītam. Pagājušo gadu Latvija pabeidza ar -295,4 miljoniem eiro, bet tas bija gadā, kad 1. ceturkšņa pārpalikums jeb uzkrājums pamatbudžetā bija 170,4 miljoni eiro. Šajā gadā noteikti nav paredzēti nekādi valsts izdevumu samazinājumi. Tieši otrādi, ir paredzēti izdevumu palielinājumi, no kuriem daļa fiksēta budžeta likumā un daļa – publiski izteiktos solījumos par algu celšanu skolotājiem un citiem prasītājiem. Līdz ar to lielas šaubas, ka valsts šogad patiešām izpildīs solījumu nepieļaut par 168,4 miljoniem eiro lielāku budžeta deficītu, kā to Latvija apsolījusies Eiropas Komisijai (EK). Šā solījuma izpilde vai neizpilde būs labi saskatāma gada beigās, kad Latvijai nāksies saskaņot ar EK nākamā gada budžeta projektu. Teorētiski EK nevajadzētu pieņemt nākamos Latvijas solījumus, ja kļūtu redzama pašreizējo solījumu nepildīšana, bet iepriekšējo gadu pieredze mudina Latviju tērēt naudu bez ierobežojumiem. Krīzes gados Latvija aizņēmās tuvu pie diviem miljardiem eiro gadā un tuvākā pagātnē ir audzējusi deficītu no nullei tuvā pārpalikuma 2016. gadā līdz -155,7 miljoniem eiro 2017. gadā un jau minētajiem -295,4 miljoniem pērn. Šādas naudas summas bija vajadzīgas vēl pēc tam, kad bija izsmeltas iespējas nosegt valsts pamatbudžeta deficītu ar sociālā budžeta pārpalikumu vai otrādi.
Sagrūst solījumi un cerības
Pārpalikums sociālajā budžetā nav nekas pašsaprotams vai garantēts. Pirms gada ap šādu laiku nauda krājās pamatbudžetā, kamēr sociālajā budžetā bija izveidojies 34 miljonu eiro deficīts. To varēja uzskatīt par Saeimas vēlēšanu gada specifiku, ka valdošās partijas aplaimoja vecuma un citu pensiju un pabalstu saņēmējus cerībās pretī saņemt vēlētāju balsis. 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti šādas cerības neattaisnoja tādā nozīmē, ka Saeimā plašu pārstāvniecību ieguva grupas, kas solīja vēl daudz straujāku pensiju pieaugumu. Īstenībā sociālā budžeta izdevumi bijuši tikai par 6,4 miljoniem eiro jeb par 1% augstāki nekā pērn pirmajā ceturksnī. Šāds sociālā budžeta klientu ienākumu pieaugums ir jūtami zem oficiāli atzītās inflācijas un nodokļu sloga pieauguma līmeņa.
Viens no sociālās izmaksas bremzējošiem faktoriem ir tāds, ka noteicošā – vecuma pensiju saņēmēju – grupa gada laikā ir samazinājusies par apmēram pieciem tūkstošiem cilvēku un tagad ir mazliet virs 450 tūkstošiem. Tas, par spīti iedzīvotāju novecošanai, panākts ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 63 gadiem un 3 mēnešiem 2018. gada 1. janvārī līdz 63 gadiem un 6 mēnešiem no šā gada. Tagadējais pensionēšanās vecuma celšanas grafiks sniedzas līdz 2025. gada 1. janvārim, kad pensijā laidīs 65 gadu vecumā.
Kur jāiegulda uzkrājumi
Sociālā nodokļa maksātājiem tā varētu būt pat laba ziņa, ka viņu nauda netiek uzreiz iztērēta, atstājot iemaksu veicējam tikai virtuālo uzkrājumu, bet tiek kaut kur ieguldīta. Pirmā līmeņa pensiju uzkrājumu reālais saturs ir ieguldījumi tur, kur to uzskata par vajadzīgu attiecīgās valsts valdība. Tā rūpējas, lai valstī kļūtu aizvien labāki ceļi u.c. inženierbūves, aizvien gudrāki skolotāji un viņu skolēni, aizvien labāka medicīniskā aprūpe utt. Tas viss rada priekšnoteikumus, lai nākotnē strādājošie spētu ļoti daudz saražot, nopelnīt un samaksāt lielu sociālo nodokli, uz kura rēķina dzīvos tagadējie šā nodokļa maksātāji. Precīzāk sakot, svarīga ir spēja samaksāt lielus nodokļus kopumā, nevis šo maksājumu sadalījums pa dažādiem nodokļiem, jo, kā rāda Latvijas piemērs, valsts savus ienākumus un izdevumus var pārdalīt atbilstoši aktuālajai situācijai.
Jautājums, kāpēc pie lielām pensijām nav tikuši vairākums no tiem tagadējiem pensionāriem, kuru iemaksas nodrošināja sociālā budžeta pārpalikumu treknajos gados. Atbilde, ka treknie gadi ļoti ātri beidzās. Dažu gadu laikā nevarēja paspēt sakrāt pensijas vecumdienām daudzu komfortablu gadu garumā. Vienlīdz grūti pierādīt vai atspēkot apgalvojumus, ka saimniekošana trekno gadu stilā nekādus uzkrājumus nerada principā.
Pensijas drošās rokās
Šogad izveidojusies sakritība starp +57,9 miljoniem sociālajā budžetā un +56,5 miljoniem valsts kalpotāju algošanai. Finanšu ministrija skaidro, ka pieauguma lauvas tiesa tikusi iekšlietu un arī tieslietu resora amatpersonām. Arī šo amatpersonu pienākumu izpilde ir starp nākotnes darba ražīguma, t.i., augsto algu un lielu sociālā nodokļa maksājumu priekšnoteikumiem. Nevar gaidīt čaklu darbu no tās valsts iedzīvotājiem, kuri zina, ka ar zagšanu, krāpšanu, laupīšanu viņu valstī var nopelnīt daudz vairāk un ka iegūt īpašumu ir bīstami, jo valsts neveic savas funkcijas šā īpašuma sargāšanā no zagļiem, krāpniekiem, laupītājiem. Nodokļu maksātājiem Latvijā jānotic, ka vismaz turpmāk viņu dzīvības, īpašumi un gods būs drošībā, pat ja netiks atrisināta mistērija ar Valsts policijas ēkas priekšā nošauto Mārtiņu Bunku vai atklāts kāds cits smags noziegums. Gan jau daži ievārījuma burciņu zagļi tiks noķerti un daži huligāni tiks savaldīti. Pašreizējiem strādājošajiem jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas pārliecībā, ka valsts kalpotāju atalgojuma celšana ir pats pareizākais ieguldījums pensiju līmeņa celšanai nākotnē.
Arnis Kluinis
Foto: Unplash
