Lai arī pensiju indeksācijai šogad nepieciešamā summa nav liela – aptuveni trīs miljoni latu –, zināmā mērā tā būtu atkāpšanās no Labklājības ministrijas (LM) iepriekš izvirzītā mērķa panākt sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāti, nepieļaujot nepārdomātus izdevumus. No otras puses, pensija 135 latu apmērā, ko saņem ap 40% Latvijas pensionāru, nav uzskatāma par cilvēka cienīgu. Indeksācijas gadījumā tā gan būtiski nepalielinātos – apmēram par četriem latiem, raksta NRA.lv.
Runāt par pensiju indeksāciju, kas faktiski ir pensijas pārskatīšana atbilstoši reālajai situācijai saistībā ar patēriņa cenu pieaugumu, sāka Latvijas Pensionāru federācija, kas sagatavoja un valsts augstākajām amatpersonām iesniedza prasību – jau šogad indeksēt visas pensijas, kas nepārsniedz 165 latus. Pamatojums šādam rosinājumam ir vienkāršs – lielai daļai pensionāru ienākumi ir zem iztikas minimuma un situāciju vēl pasliktina pieaugošās izmaksas par dzīvokli, pārtiku un zālēm. Uzklausot šos pensionāru stāstus, labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) pavasarī gan nedeva nekādu cerību, ka pensijas varētu atsākt indeksēt. «Varbūt pensionāriem to dzirdēt būs sāpīgi, bet mums ir jālīdzsvaro sociālā budžeta izdevumi ar ieņēmumiem, tāpēc papildu izdevumus atļauties nevaram,» ministre teica 16. maijā. Tagad I. Jurševska uzsver: «Mazo pensiju indeksācija ir sociāli atbildīgas valsts pienākums, nevis izšķiršanās jautājums. Budžeta konsolidācija, Māstrihtas kritēriju izpilde vai aprēķinu veikšana par to, cik reižu ir pieaugusi pensija kopš 2008. gada, nevar būt arguments, lai vistrūcīgāko sabiedrības daļu šodien pakļautu vēl lielākam nabadzības riskam.»
Pensiju indeksācijas jautājumu Saeimā virza Sociālo un darba lietu komisija (konkrēti priekšlikumus iesniegušas Saeimas ZZS un Saskaņas centra frakcijas). Šodien Saeima paredzējusi izskatīt šo jautājumu, lemjot, vai attiecīgo Saeimas komisiju noteikt kā vienīgo galveno priekšlikumu virzītāju. Kopumā, ieviešot zināmu skaidrību, jāmin, ka piedāvātās izmaiņas aptver ne tikai indeksāciju, bet arī pensionēšanos priekšlaikus un precizējumus attiecībā uz kārtību, kā var pensionēties cilvēki, kuri izaudzinājuši piecus bērnus vai bērnu invalīdu.
LM piedāvā aprēķinus. Ja indeksāciju veic šogad, indeksējot pensijas līdz 135 latiem (jāatgādina, ka indeksācijā tiek ņemta vērā plika pensija bez piemaksas), no sociālā budžeta nepieciešami trīs miljoni latu. Saskaņā ar LM aprēķiniem indeksācija skartu 230 000 pensionāru, kas ir trešā daļa pensionāru. Tā kā pensiju saņēmēju loks ir plašs – ne tikai vecuma, arī invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas, tad katrā no šīm pensiju saņēmēju grupām cilvēku ar tik mazām pensijām īpatsvars atšķiras. Visvairāk to ir apgādnieku zaudējuma pensiju saņēmēju vidū – gandrīz 90%, tam seko invaliditātes pensijas. Vecuma pensijas līdz 135 latiem saņem 33% pensionāru. Izdienas pensionāru vidū mazās pensijas saņem tikai 10% pensionāru.
Savukārt, ja tiktu indeksētas pensijas līdz 165 latiem bez piemaksas, tad vajadzētu jau 7,5 miljonus latu. Tādā gadījumā jāindeksē daudz lielāks skaits pensiju un tas skartu 74% pensionāru.
Ilona Jurševska norāda: lai īstenotu pensiju indeksācijas variantu tā, lai tas būtu fiskāli neitrāls (šādu prasību izvirzījis premjers, Finanšu ministrija), būtu jānoņem piemaksas visām pensijām, kas lielākas par 250 latiem. Tad varētu iegūt 3,2 miljonus latu šogad, taču vidēji par 23 latiem samazinātos pensijas 9,4% vecuma pensionāru. Jāuzsver, ka tikai līdz šā gada beigām likumā ir noteikts pensiju piemaksas apmērs, tāpēc arī par to Saeimai būs jāvienojas.
