Gada beigās otrajā pensiju līmenī kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu bija valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3 procenti – pensiju fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Kā zināms, krīzes karstumā daudzi pensiju fondi, īpaši dinamiskie, aktīvie pensiju fondi, kur lielāks īpatsvars līdzekļu ieguldīts akcijās, strādāja ar mīnusiem. Pērnā gada peļņa ļāvusi strādāt bez mīnusiem.

No šāgada pensiju 2. līmenī tiek novirzīti četri procenti no sociālajām iemaksām pensijām (proti, no 20 procentiem 4 procenti nonāk 2. pensiju līmenī, bet 16 procenti paliek 1. pensiju līmenī). Tas nozīmē, ka šogad un arī nākamgad pensiju 2. līmenī tiks novirzīts lielāks līdzekļu apjoms, jo iepriekšējos gadus iemaksu apmēri tika samazināti kritiskās budžeta situācijas dēļ.

Pensiju 2. līmeņa fondos vidējais ienesīgums 2012. gadā bija 8,87 procenti. Tas ļāva pensiju 2. līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam gada laikā pieaugt par 100 latiem jeb 13,6 procentiem – no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Vairāk nekā pusi no šā pieauguma nodrošināja pensiju fondu pārvaldītāji, nopelnot to ar veiktajiem ieguldījumiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas pārskats. Otru pusi veido valsts iemaksas par pensiju 2. līmeņa sistēmas dalībniekiem.

Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs un Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs norāda, ka 2012. gadā ienesīgums bijis tik augsts, jo pensiju pārvaldītāji līdzekļus ieguldījuši akcijās un obligācijās un to cenas, neraugoties uz kritisko ekonomisko situāciju pasaulē, kāpa. Īpaši augušas Latvijas obligāciju cenas.

Tomēr, ja gada vidējais ienesīgums pērn bija ap deviņiem procentiem, kopējais vidējais ienesīgums kopš pensiju 2. līmeņa darbības sākuma bijis ap četriem procentiem – augstāks konservatīvajiem un sabalansētajiem plāniem, zemāks – aktīvajiem. Saskaņā ar ziņojumu, lielākā daļa pensiju 2. līmeņa naudas ieguldīts Latvijā – 47 procenti, kā arī Eiropā – 17 procenti. 2012. gada beigās vairāk nekā puse – 57 procenti – valsts fondēto pensiju sistēmas naudas bija ieguldīts obligācijās un to fondos, 20 procenti – akcijās, 15 procenti – depozītos, seši procenti – naudas līdzekļos, bet trīs procenti – citos ieguldījumu fondos.

Pensiju fondu apskats liecina, ka pērn veiksmīgi strādājuši arī privātie pensiju fondi. To vidējais ienesīgums bija 8,8 procenti. Privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība sasniedza 142,4 miljonus latu, un pensiju plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls gada laikā palielinājās

par 19 procentiem jeb 22,9 miljoniem latu. Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja un SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna norāda, ka pensiju plānu aktīvi pieauga gan uz iemaksu rēķina – 2012. gadā veiktas 21,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā 2011. gadā, gan arī uz investīciju rezultāta rēķina. Kopumā Latvijā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 207 501 cilvēks. Tāpat kā pensiju 2. līmeņa, arī privāto pensiju fondu līdzekļi visvairāk – 59 procenti – ir ieguldīti obligācijās un to fondos.

Valsts fondētajā pensiju sistēmā uzkrājums pensijai veidojas, daļu no personas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Lielākā daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku iesaistīti sistēmā obligātā kārtā. Savukārt privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem.Dace BrencēnaHarijs ŠvarcsLKApensijapensiju 2. līmeņa plāns