Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā. Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.
Uzkrājumi pensiju fondos pieaug
Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.
Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 3. ceturksnī pieaugusi par 13,7 miljoniem eiro, sasniedzot 354,1 miljonu eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 16,8 miljonu eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 4,6 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 7,7 miljonu eiro apmērā.
“Mums pakāpeniski jāsāk mainīt domāšana, ka pensija attiecas tikai uz to brīdi, kad cilvēks sasniedz pensijas vecumu. Nē, tas tā nav! Pirmkārt, šodien katrs strādājošais, kuram vēl līdz pensijas vecumam vēl ir laiks, ar savām šodienas iemaksām nodrošina pensijas saviem vecākiem un vecvecākiem, no kuriem lielākā daļa pensionējušies vecajā sistēmā. Jo lielāki būs šie ienākumi tagad, jo lielākas iespējas valstij būs palīdzēt pašreizējiem pensionāriem. Otrkārt, un tas ir vissvarīgākais, ikviens strādājošais šādi veido mūža ieguldījumu sev, jo jaunajā pensiju sistēmā tās apmērs ir tieši atkarīgs no individuālās līdzdalības. Līdz ar to es aicinu ikvienu būt atbildīgam gan pret sevi, gan solidāram pret vecāko paaudzi,” stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Ienesīgums pārsniedz inflāciju un ir salīdzināms ar pārējām Baltijas valstīm
Pensiju fondu dalībniekiem 2016. gada rezultāti noteikti ir pozitīvas ziņas: valsts fondēto pensiju konservatīvie plāni nodrošinājuši 2,41% viena gada atdevi, sabalansētie plāni – 3,68% atdevi, aktīvie plāni – 3,51% atdevi. Kopumā vidējais pensiju 2.līmeņa ienesīgums bijis 3,24%. Privātajiem pensiju plāniem bijis pat nedaudz augstāks ienesīgums – sabalansēto plānu 1 gada ienesīgums bijis 4,02%, aktīvo plānu – 5,7%, vidējais visiem plāniem – 4,41%.
Taču iemaksas pensiju plānos ir ilgtermiņa ieguldījums, un to atdeve jāvērtē ilgākā termiņā. Visu valsts fondēto pensiju plānu vidējais sniegums pēdējos 5 gados bijis 4,31% gadā, 10 gados – 3,38%. Līdzīgs ienesīgums nodrošināts arī privātajos pensiju fondos: vidējais piecu gadu ienesīgums ir 4,99%, 10 gadu ienesīgums – 3,44%.
Dažkārt Latvijā tiek diskutēts par trīs līmeņu pensiju sistēmu un pensiju fondu ienesīgumu, kaut gan starptautiskos vērtējumos tā saņem augstus novērtējumus. Tā Vācijas apdrošināšanas kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indekss 2016 Latvijas pensiju sistēmu nosaucis par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt divu gadu laikā kopš 2014. gada šajā vērtējumā esam pakāpušies par divām vietām.
Savukārt LKA eksperti Pensiju fondu apskatā ir analizējuši Latvijas pensiju fondu ienesīgumu, reģionālā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un salīdzinājumā ar inflācijas līmeni un depozītu procentu likmēm. Lai gan pensiju plānu uzbūve un darbības nosacījumi atšķiras, var izrēķināt un salīdzināt nosacītos piecu gadu atdeves rādītājus – tie liecina, “salīdzināmos riska profilos ienesīgums Latvijas pensiju plāniem ir bijis atbilstošs tirgus situācijai vai pat nedaudz labāks kā abās kaimiņvalstīs”, norāda LKA autori.
Arī 2.līmeņa pensiju fondu ienesīguma, depozītu ieguldījumu un inflācijas salīdzinājums runā par labu Latvijas pensiju fondu pārvaldīšanas rezultātiem. Aprēķini par pensiju 2.līmeņa darbības periodu liecina, ka līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos ir sniegusi lielāku atdevi nekā uzkrāšana depozītos šajā pašā laika periodā, kā arī pensiju fondu ienesīgums pārsniedz inflācijas teorētiski “noēsto”:
Ieguldījumi Latvijā un pensiju fondu dalībnieku skaits
Latvijā ieguldīti 38% valsts fondēto pensiju plānu aktīvu un 31% privāto pensiju fondu aktīvu, kopumā saglabājot ieguldījumu labu ģeogrāfisko diversifikāciju.
Uz 2016. gada 3. ceturkšņa beigām valsts fondēto pensiju shēmas ietvaros darbojās 7 aktīvu pārvaldītāji, shēmas dalībniekiem piedāvājot izvēles iespējas starp 23 pensiju plāniem ar dažādām līdzekļu ieguldīšanas stratēģijām. Kopumā VFPS septembra beigās bija vairāk nekā 1,258 miljoni dalībnieku.
Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi (5 – atklātie pensiju fondi un 1 slēgtais pensiju fonds), piedāvājot 15 dažādus pensiju plānus. Privātajos pensiju fondos ir 265,2 tūkstoši dalībnieku.
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by
