Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (19%) pēc valdības lēmuma par pensijas vecuma paaugstināšanu plāno profesionāli papildu pilnveidoties, lai iespējami ilgāk varētu turpināt darba gaitas un tādējādi nodrošināt sev cienījamas vecumdienas. Savukārt 17% iedzīvotāju atzīmējuši, ka plāno sākt krāt privātajai pensijai (pensiju 3.līmenī).
Uzkrājumu veidošanu privātajā pensijā vairāk plāno cilvēki (35%) vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem un iedzīvotāji ar augstākiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt par jaunas profesijas apguvi, lai iespējami ilgāk varētu turpināt darba gaitas un sevi nodrošināt arī vecumdienās, biežāk domā respondenti vecumā pēc 40 gadiem. Tikmēr gados jaunāku vecuma grupu pārstāvji pagaidām vēl īpaši nedomā par to, kā sevi nodrošinās vecumdienās. Šai attieksmei gan ir tendence sarukt, palielinoties vecumam un tuvojoties pensionēšanās brīdim.
Aptauja rāda, ka 36% respondentu tomēr pagaidām nav rīcības plāna, jo atzīst, ka šobrīd nav papildu līdzekļu uzkrājumu veidošanai vecumdienām. Savukārt 30% pat vairās domāt par pensijas vecuma palielināšanas ietekmi uz savām vecumdienām.
“Pozitīvs signāls ir tas, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju jau laikus plāno savas finanses ilgtermiņā un interesējas par iespējām uzkrāt vecumdienām. Tiem, kas uzkrājumu veidošanu mēdz atlikt, būtu noderīgi atcerēties, ka, saskaņā ar aprēķiniem, valsts pensija (1. un 2. līmenis) nākotnē varētu veidot tikai 50% no ierastajiem ienākumiem. Tādēļ ikvienam būtu ieteicams veidot finanšu uzkrājumus laicīgi, lai, pienākot pensionēšanās vecumam, varētu nodrošināt savas sapņu vecumdienas,” skaidro Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
pensijaReinis JansonsSwedbankuzkrājumi
