Dziļviltojumi ir viens no mūsdienu politiķu, biznesa līderu, izklaides industrijas pārstāvju un citu publisku personu lielākajiem biediem. Un spēcīgs ierocis krāpnieku rokās. Mākslīgais intelekts spēj izveidot saturu, kurā esat redzams un dzirdams, sakot tādas lietas, ko nekad neesat un nebūtu teicis. Jūsu balsī, ar jūsu seju un mīmiku. Šodien dziļviltojumu var izveidot tik nevainojami, ka atšķirt īstu attēlu un skaņu un mākslīga nespeciālistam kļūst teju neiespējami. Tāpēc līdz ar tehnoloģijām, kas atpazīst un atmasko viltojumus, kritiski nozīmīga ir cilvēku spēja domāt kritiski, un apšaubīt ko tādu, kas izskatās vai izklausās pēc muļķībām. Mūsdienās dziļviltojumi tiek izmantoti ne vien politiskās kampaņās, bet arī krāpniecības shēmās, kuru mērķis ir uzņēmumi vai turīgas privātpersonas.
Maija sākumā mediji ziņoja par kāda Lielbritānijas uzņēmuma darbinieku Honkongā, kurš tika apmānīts, atdarinot uzņēmuma finanšu direktora balsi. Viltotā videozvanā tika saņemts uzdevums pārskaitīt vairāk nekā 25 miljonus dolāru, ko darbinieks vairākos darījumos arī izpildīja. Sākotnēji darbiniekam esot bijušas aizdomas par pikšķerēšanas mēģinājumu e-pastā, taču saruna videozvanā viņa šaubas kliedējušas, jo zvanā redzamie cilvēki izskatījušies un izklausījušies kā viņa kolēģi, par šo gadījumu vēsta CNN. Par līdzīgu gadījumu nesen ziņoja Ķīnas mediji, – pēc viltota videozvana darbiniece krāpniekiem bija pārskaitījusi vairāk nekā 250 tūkstošus dolāru. “Viņa balss un video attēls bija tāds pats kā manam priekšniekam, tāpēc uzticējos otras puses teiktajam,” medijam ChinaDaily sacījusi apkrāptā darbiniece. Šajā gadījumā daļu naudas banka paspēja “iesaldēt”, jo darbiniece bija vēlreiz zvanījusi bosam, lai darījumu verificētu, un tad atklājās, ka notikusi krāpšana.
Tomēr tieša uzņēmumu apkrāpšana, izmantojot mākslīgo intelektu, ir tikai viena no dimensijām, ar ko varētu nākties saskarties biznesa pasaulei. Dziļviltojumu radīta dezinformācija, piemēram, var ietekmēt akciju cenas, graut uzņēmumu un to zīmolu reputāciju, izmainīt darījumu norisi un ietekmēt pārdošanas rezultātus. Mākslīgā intelekta tehnoloģisko iespēju plašā pieejamība ir radījusi labu augsni jauna veida apjomīgai krāpšanai un dezinformācijas izplatīšanai – no viltotiem zvaniem un attēliem līdz kampaņām, par kuru mērķiem kļūst gan slavenības, gan uzņēmumi. Jāņem vērā, ka mūsu izplatītais saturs sociālajos medijos (video un skaņas ieraksti) var kļūt par “izejvielu” krāpniekiem, lai viltotu informāciju.
Pērn dziļviltojumu incidentu skaits fintech sektorā pieauga par 700%, vēsta WSJ. Tehnoloģiju lēcienveidīgā attīstība un straujā dziļviltojumu izplatība liek domāt par kompleksu pieeju tās ierobežošanā. “Sabiedrībā jāvairo veselīgs skepticisms un kristiskā domāšana, lai mēs vērtētu ziņas un informāciju, ko saņemam,” dziļviltojumu tēmai veltītā raidījumā CBC saka Kanādas Komunikāciju drošības iestādes vadītāja Karolina Ksavjē (Caroline Xavier). Tieši veselīgā skepse apvienojumā ar drošības pasākumiem, ko var veikt katrs no mums personīgā līmenī, kā arī uzņēmumi – korporatīvā līmenī –, ierobežos krāpnieku iespējas realizēt savas shēmas. Daži ieteikumi tam, ko varam darīt katrs pats, un, ko būtu jādara uzņēmumiem, lai izvairītos no dziļviltojumiem.
Pirmkārt, zināšanas ir spēks. Uzziniet, kā pamanīt viltojumus un apmāciet darbiniekus atpazīt izplatītākās pazīmes un rūpīgi pārbaudīt saturu, piemēram, vai tajā nav nedabiska mirgošana, attēla kropļojumi, izsmērētas sejas, lūpu kustību nesakritība ar runāto, papildu pirksti vai citas anomālijas. Visas šīs pazīmes var liecināt, ka attēls ir viltots.
Otrkārt, izstrādājiet un ieviesiet iekšējās politikas un kontroles kiberdrošības stiprināšanai.
Treškārt, – par uzticamām ziņām var uzskatīt informāciju, ko esam saņēmuši masu medijos, nevis sociālās saziņas vietnēs. Latvijas Radio, LTV, TV3, Delfi un citi masu mediji algo žurnālistus un informāciju pārbauda, masu mediju darbību regulē likums, tie tiek uzraudzīti. Sociālās saziņas vietnē ikviens var kļūt par “žurnālistu”, izplatīt dažādas teorijas un versijas, neviens neuzņemas atbildību par informācijas patiesumu. Dziļviltojumiem ir daudz vienkāršāk “klejot” pa sociālo mediju vietnēm, jo te nav satura redaktora, kurš informāciju pirms publicēšanas pārbauda. Tāpēc īpaši kritiski jāizturas pret skandalozu informāciju, kas izplatās sociālās saziņas vietnēs, bet masu medijos tā neparādās.
Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs
