Neviena pedagoga algai pēc skolotāju atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas nevajadzētu samazināties, intervijā Latvijas Radio norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Lai arī šodien jau ir 1.septembris, pedagogi aizvien ir neziņā par to, cik algu saņems. Situācija skaidrojama ar to, ka skolas aprēķini atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēsēm. Daudzi pedagogi uztraucas, ka varētu palikt zaudētajos. Kā skaidro Šadurskis, algai nevienam nevajadzētu samazināties, mazāki ieguvēji gan būšot.
“Ja kāda pašvaldība rēķina, ka kļūs mazāk, vai kā Rīgas vicemērs Andris Ameriks ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu saka – par 100 eiro mazāk Rīgā, tās ir vai nu neapmierinošas zināšanas matemātikā, vai tīri politiska retorika. Ja Rīga saņem kopējā mērķdotācijā pieaugumu par 2,8 miljoniem eiro gadā, tad, lai man kāds ar matemātiskiem aprēķiniem parāda, kā var kļūt mazāk,” uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja uz to, ka vēl līdz vakardienai Latvijas pedagogu algas bija zemākās Eiropā. “Tas nav normāli. Mēs neizmantojam efektīvi savus resursus gan bērnu labā, gan skolotāju labā, gan mūsu nākotnes labklājības labā, jo – kāda ir mūsu izglītība, tik labi mēs dzīvosim,” sacīja Šadurskis.
“Mēs esam izpildījuši pirmo mājasdarbu. Šobrīd ir otrais mājasdarbs, kas ir jāveic pašvaldībām, jo viņu atbildība ir skolu tīkla sakārtošana, jo šos lēmumus pieņem pašvaldības. Protams, mēs visas pašvaldības esam gatavi konsultēt, un vissvarīgākais un pirmā prioritāte ir izglītības kvalitāte, pieejama izglītība, un te ir ārkārtīgi svarīgi daudzi faktori,” runājot par izglītības reformu, pauda ministrs.
“Viens no tiem, protams, ir izglītības standarts, jaunais kompetenču pieejā balstīts standarts, kurš sāks darboties 1. un 4. klasē jau 2018./2019. mācību gadā. Tad atbilstoši pa gadam audzējam klāt un trijos gados nosedzam visu 1.-12. klases posmu. Šis ir mūsu nākamais uzdevums, pie kā mēs intensīvi strādājam un strādāsim vēl intensīvāk, jo pamatvilcienos tam ir jābūt gatavam jau pēc viena mācību gada, lai viena mācību gada laikā varētu gan aprobēt jauno standartu, gan arī sagatavot pedagogus darbam ar jauno standartu. Un pedagogu algu reforma bija vienkārši absolūti nepieciešams pirmais posms, jo, ja mēs gribam no skolotājiem prasīt atdevi, kvalitāti, atbildību, tad ir bezatbildīgi skolotājam nesamaksāt,” sacīja Šadurskis, piebilstot, ka ar pedagogu algu reformu nevar atrisināt tās problēmas, kuras ir atstājusi administratīvi teritoriālā reforma.
Savukārt runājot par ieceri samazināt mājasdarbu apjomu brīvdienās un atvēlēt pavasarī vēl vienu nedēļu brīvu, Šadurskis norādīja, ka bērni nogurst. “Mūsu klimata joslā ir gan garš rudens, gan skarba vai lietaina, kā nu kuru gadu, ziema, pamaz saules gaismas, cilvēkbērni nogurst. Es domāju, ja mēs pārceltu vienu nedēļu no vasaras uz papildu brīvlaiku pavasarī, tad šai nedēļai būtu daudz lielāka vērtība nekā vienai no vasaras brīvajām nedēļā,” sacīja ministrs, piebilstot, ka iecere nevar stāties spēkā šogad, jo visi lēmumi jau ir pieņemti par šo mācību gadu.
Jau vēstīts, ka Jau ziņots, ka pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem valdība 5.jūlijā apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1.septembrī.
Vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības skolu pedagogiem atalgojuma pieaugums būs no 2016.gada 1.septembra, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi būs 680 eiro. Savukārt bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada – līdz 680 eiro.
Foto:newsong/https://pixabay.com/en/users/newsong-1438343//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
