Kopš šā gada 1. janvāra Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota samazināta PVN likme – 5%, kam teorētiski būtu jāatspoguļojas arī zemākā cenā veikala plauktos. Pārlūkojot veikalu plauktos pārdošanai izliktos augļus un dārzeņus, NRA.lv secināja, ka daļa augļu un dārzeņu nemaksā ne par centu lētāk kā pirms gadu mijas, un atsevišķos gadījumos – pat dārgāk.
Līdz pagājušā gada beigām Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā pārtikai tika piemērota PVN pamatlikme. Lai palielinātu vietējo augļu un dārzeņu noietu un samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru šajā nozarē, Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas, augļu un dārzeņu audzētāju un veikalnieku vēlmi – samazināt PVN likmi vismaz Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tiesa, Saeimas lēmums bija visai piesardzīgs – šī norma ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Taču vienlaikus tas paver iespēju, ka samazinātu PVN varētu piemērot citām pārtikas precēm, piemēram, pienam, maizei un gaļai, ja iniciatīva būs izrādījusies veiksmīga.
Ieejot veikalā un pārlūkojot veikalu plauktus, daļai pircēju rodas pārliecība, ka cenas faktiski nav mainījušās. Daļēji tas ir tāpēc, ka lētajiem dārzeņiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem un bietēm, PVN samazinājums no 21% uz 5% gala cenā rada vien pāris centu izmaiņas. Tomēr pircēju bažām ir arī pamats. Neatkarīgā pārliecinājās, ka daļa Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu cenu ir atgriezusies tādā līmenī, kāds tas bija, kad augļiem un dārzeņiem tika piemērota PVN pamatlikme.
Piemēram, Rimi veikalos tikpat vai dārgāk maksā trīs no desmit Neatkarīgās pētītiem produktiem, Maximā – viens no 11 produktiem, Mego – viens no desmit produktiem. Daļa produktu ir lētāki nekā pagājušā gada decembrī, bet dārgāki nekā 1. janvārī.
Dārzeņu un augļu cenu staigāšanu tirgotāji skaidro ar akcijām un piegādātāju noteiktām cenām.
Rimi sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa Neatkarīgajai uzsvēra, ka dārzeņu cenās izmaiņas piegādātāji var veikt pat vairākas reizes mēnesī. «Tāpēc ir loģiski, ka cena tirdzniecības zālē var mainīties. To ietekmē gan sezonālā tirgus situācija, gan dažādās akcijas,» sacīja D. Preisa. Arī SIA Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase atgādina, ka janvāra sākumā vairākiem dārzeņiem un augļiem bija akcijas, bet šobrīd šīs akcijas ir beigušās, tāpēc var šķist, ka cena ir nedaudz pieaugusi. «Tāpat jāpaskaidro, ka vietējie ķirbji ir beigušies, un tos tagad importējam no citām ES valstīm, līdz ar to tiem pārdošanas cena veikalos ir pieaugusi. Jāņem vērā, ka dārzeņi, augļi un ogas ir tās preces, kuru pieejamību un cenu ļoti ietekmē laika apstākļi, tādēļ var būt situācijas, kad notiek cenu svārstības. Jāuzsver, ka cenšamies, lai cenu izmaiņas pircējus ietekmētu iespējami maz, jo tas ir mūsu solījums klientam – laba kvalitāte par pieņemamu cenu,» apliecināja Z. Udrase.
Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošanas apjomi šā gada pirmajās trīs nedēļās Maxima veikalos ir pieauguši par aptuveni 6%, bet Latvijai raksturīgo augļu un ogu pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Iedzīvotāji visvairāk no Latvijai raksturīgiem dārzeņiem savos iepirkumu groziņos ir likuši kartupeļus, mazgātus burkānus un sīpolus. Starp Latvijai raksturīgajiem augļiem topa augšgalā ir āboli un bumbieri, bet no Latvijai raksturīgajām ogām pircēji visbiežāk izvēlas tieši lielogu dzērvenes, atklāj Z. Udrase.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
